10 viedi japāņu sakāmvārdi par dzīves patiesībām
Japāna ir valsts ar senu vēsturi un atšķirīgu kultūru. Cilvēki no visas pasaules apbrīno uzlecošās saules zemi un sapņo to apmeklēt. Un īpaši entuziasti pēta tās dzīvi, nacionālo virtuvi un pat japāņu sakāmvārdus. Un tas nav pārsteidzoši, jo tie satur dziļi pasaulīgu gudrību.
Esam sagatavojuši 10 trāpīgus japāņu sakāmvārdus un kādu dziļdomīgu leģendu. To vēstījumu grūti apstrīdēt. Izlasi un kaut uz mirkli aizdomājies, kā ir ar tevi- vai vari ko mainīt savā dzīvē?
- Ja jūs varat atrisināt problēmu, tad neuztraucieties par to, bet, ja jūs nevarat, tad uztraukties ir vienkārši bezjēdzīgi.
- Mājā, kur dzirdami smiekli, laime noteikti atnāks.
- Uzvaru izcīnīs tas, kurš izturēs tikai par pusstundu vairāk nekā pretinieks.
- Aukstu tēju un aukstus rīsus var pārciest, bet aukstas acis un vārdus- diez vai.
- Nepietiek tikai ar vīru un sievu. Ir svarīgi būt labiem draugiem un mīlniekiem, lai to nemeklētu citos.
- Gadās, ka kāds suns ierejas tāpat vien, bet citi to uztver nopietni.
- Dumjš cilvēks mēģina attaisnot savu kļūdu, bet gudrs mēģina to labot.
- To, cik zirgs ir izturīgs, jūs uzzināt ceļā. Arī cilvēka raksturu var iepazīt tikai laika gaitā.
- Ja jūs dzerat, jūs nezināt par vīna kaitīgumu. Bet, ja jūs nedzerat, jūs nezināt tā priekšrocības.
- Pat ja jums nāksies lietot zobenu tikai vienu reizi, jums tas ir jānēsā visu mūžu.
Japāņu leģenda
Viedā japāņu leģenda, iespējams, daudzos izsauks pretrunas. Tomēr tas ir tās skaistums.
“Kad pienāk laiks doties uz debesīm, Dievs dod cilvēkam īpašu lodziņu, lai viņam nebūtu skumji. Pa šo logu cilvēks var redzēt savus radus un draugus. Uz palodzes ir neliels podiņš ar ziedu. Un pie tā zariņa ir piesaistīts mazs zvaniņš.
Šis nav parasts zvaniņš. Ja par aizgājušo cilvēku tiek izteikti labi vārdi, tas skaļi zvana un spīd saule. Bet, ja pēc aizgājēja skumst un viņu apraud, aiz loga līst lietus un puķīte aug, kas priecē aizgājēju.
Sākumā zvans skan ļoti skaļi un bieži, jo visi apkārtējie saka tikai labas lietas. Un zieds aug tāpēc, ka cilvēki raud un skumst. Bet laika gaitā zvana signāls tiek dzirdēts arvien retāk, un saule uzspīd retāk, un gandrīz nav lietus. Tāpēc zieds vienkārši nomirst.
Lai aizgājēja dvēsele būtu mierīga, neaizmirstiet par viņu. Mīļotais cilvēks vienmēr atradīs brīdi, lai atcerētos pagātni. Lai zieds zied ar jaunu sparu, lai zvans skan arvien skaļāk…”
Vai šie neparastie japāņu sakāmvārdi un leģenda iekustināja jūsu dvēseles stīgas? Kurš japāņu sakāmvārds jūs uzrunāja visvairāk?
