4 iemesli, kāpēc bērni pieaugot savā starpā nekomunicē
Brāļu un māsu tēma nekad nav bijusi viegla. Pēc būtības vajadzētu būt tā, ka bērni savā starpā ir atbalsts viens otram, uzticības persona un labākais draugs, jo viņi ir viens otram tuvākie- asinsradinieki. Un bieži tā arī ir- pieaugot brāļi un māsas joprojām turpina uzturēt biežu saziņu, ciemoties, palīdzēt viens otram. Taču tikpat bieži ir pretēji- bērni ir vai nu naidīgi, vai vispār nevēlas kontaktēties. Tā noteikti nav nejaušība. Kas pie vainas? Lielā mērā audzināšana! Lūk, biežākās vecāku pieļautās kļūdas!
Salīdzināšana
Kad bērni ir mazi, vecāki nereti viņus savā starpā salīdzina, rāda vienu par piemēru citam. Tas viss neizbēgami rada priekšnoteikumus konkurencei. Gadu gaitā mērīšanās savā starpā neizzūd.
Viņi turpina viens otram kaut ko pierādīt, sacensties, kurš sasniedzis vairāk. Šajā gadījumā komunikācija būs apgrūtināta, un laika gaitā tā izbeigsies pavisam.
Izolācija
Vecāki var ķerties pie izolēšanas, lai novērstu konfliktsituācijas. Viņi dala bērnus savā starpā, kādu padara par tēva, kādu par mammas aizbilstamo, aizstāvamo. Jā, viņi izvairās no greizsirdības un strīdiem, bet atsvešina bērnus vienu no otra.
Viņi nejūtas kā radinieki, viņi nevar kļūt par draugiem. Gadu gaitā saikne starp viņiem kļūst arvien vājāka. Kādā brīdī tā pazūd pavisam, kā dēļ viņi pārstāj sazināties.
Pilnīga vienlīdzība
Šī situācija ir pretēja iepriekšējai. Vecāki var likt saviem bērniem darīt visu kopā, dalīt savā starpā rotaļlietas, skolas piederumus, pat drēbes, ja viņi ir viena dzimuma pārstāvji.
Šajā gadījumā katrs bērns, kuram ir nepieciešamība pēc personīgās telpas, padomās, kā aizstāvēt tiesības uz individualitāti. Šajā procesā viņš meklēs iespēju pastāvēt atsevišķi no brāļa vai māsas. Pieaugušā vecumā viņš noteikti tādu veidu atradīs.
Neiejaukšanās
Mamma un tētis var pievērt acis uz bērnu konfliktiem, viņi liek pašiem tos atrisināt. Dzīves pieredzes trūkuma dēļ bērni to nevar izdarīt. Pieauguši, viņi nemācēs pareizi strīdēties un salabt. Pieaugušā vecumā šādā situācijā viņi nevarēs droši saprasties.
Saziņa starp pieaugušajiem bērniem šo iemeslu dēļ būs apgrūtināta vai nenotiks nemaz. Lai arī vecākiem bieži vien šķiet, ka visus bērnus audzina vienādi, tomēr praksē pierādās citādāk. Centieties bērniem nodrošināt vienlīdzību ar zināmu devu brīvības. Iemāciet viņiem mīlēt ne tikai sevi, bet arī tuvāko- brāli un māsu, jo dabā tā ir iekārtots- vecākiem jāaiziet pirmajiem. Un tad rūpes par bērniem paliks tikai starp viņiem pašiem.
