7 iespējas mainīt savu attieksmi pret dzīvi
Dažreiz apstākļus nevar mainīt – vismaz ne tik ātri, kā mēs vēlētos. Mēs nevaram nokļūt darbā bez sastrēgumiem vai pūļiem sabiedriskajā transportā, mēs nevaram mainīt nepatīkamu cilvēku vai izdzēst pagātni.
1. Vispirms nomieriniet prātu
Lai kontrolētu domas, jums jāiemācās tās apzināties. Mēģināsim: dziļi elpo un mēģini atbrīvot prātu no visām sarunām. Tā mēs izveidojam telpu kaut kam jaunam, neparastam. Mēs ņemam pārtraukumu.
Nesakiet, ka nevarat vai nav laika. Jā, katru dienu ir jāuzvar neliela cīņa. Bet pārtraukumi ir nepieciešami: ja mēs neatpūšamies, tad diskrēti “sadedzinām” sevi.
Jums regulāri jāatpūšas: izvēlieties laiku mierīgi pasēdēt klusumā, novērojiet sevi un saprotiet, kādas domas griežas galvā. Vissvarīgākais ir saprast, kur atrodas mūsu pašu domas un kur tās tiek uzspiestas no ārpuses. Netaupiet laiku – pat ja jūs vienlaikus nesaprotat, tas nav biedējoši. Galvenais sākt.
2. Pamazām, bet apzināti atsakieties no sliktām domām
Pēc tam, kad esam iemācījušies apzināties savas domas un emocijas, ir pienācis laiks iemācīties apzināti pārvērst uzmanību no vienas domas uz otru: atrast domu, kas mūs uztrauc, un aizstāt to ar iedvesmojošu, noderīgu.
Nav bezcerīgu situāciju – ir cilvēki, kuri ir pārliecināti, ka izejas nav. Neļaujiet drūmām domām padarīt drūmāku visu jūsu dzīvi. Pakāpeniski nomainiet sliktas domas ar labām, un laika gaitā realitāte mainīsies.
Domas nosaka mūsu noskaņojumu. Drosmīgākie sapņi, kurus var realizēt, dzimst mūsu galvās. Tāpēc mums rūpīgi jāizpēta, kas notiek mūsu galvā, un apzināti jākoncentrējas uz noderīgo. Visticamāk, tas nedarbosies uzreiz, bet pamazām pie tā pierod.
3. Nometiet rūpes kaut tikai uz brīdi
Katrā no mums dzīvo atšķirīgs “es”, kurš vienmēr ir miera stāvoklī. Viņš parādās, kad mēs atmetam rūpes.
Mūsu pasaule nav atkarīga no ārējiem apstākļiem. Mieru var atrast jebkur un jebkurā laikā – pietiek ar to, lai pilnīgi un galīgi, fiziski un emocionāli atrastos tur, kur esam tagad.
Un šeit sākumā būs grūti. Nepadodieties: veltiet laiku darba dienas vidū vai ikdienas juceklī, lai sajustu, ka esat tieši tur.
4. Sakiet paldies
Varbūt tagad mums nav rūpnīcu, avīžu, kuģu, bet ar to, kas mums ir, pietiek normālai dzīvei.
Esiet pateicīgs par to un to, kas vēl nav. Katram no mums ir miljoniem iespēju, taču jums ir jāsaprot, ka nevienam cilvēkam nekad nepiederēs viss vai viņš nezinās visu pasaulē.
Mēs vienmēr esam bijuši un būsim tikai daļa no liela veseluma, un tajā pašā laikā mēs vienmēr paliksim unikāli. Novērtējiet visu, ko jūs jau zināt, un to, ko jūs joprojām nesaprotat. Novērtējiet savas milzīgās iespējas.
Dzīve vienmēr nebūs tieši tāda, kādu vēlamies, un tas mums ir jāsaprot un jāpieņem.
5. Atzīstiet, ka arī grūtības ir noderīgas.
Laimi, aizraušanos vai panākumus reti iegūst tieši tāpat, bez cīņas. Ja ceļš ir viegls, iespējams, mēs tur neiesim. Grūtības palīdz mums augt, pat ja mēs visi tagad tās nolādējam. Grūtības mūs virza, izlabo un uzlabo, bet tas prasa laiku, daudz laika.
Dažreiz šķitīs, ka nekas nav kārtībā, ka mēs tērējam laiku. Bet patiesībā tā ir tikai dzīves sastāvdaļa: dažreiz jums ir jāiziet cauri ellei ceļā uz sapni.
Mēdz teikt: “nakts ir vistumšākā pirms rītausmas”, un tā ir taisnība: parasti vissmagāk ir tieši pirms brīnuma.
6. Kad esat kaut ko pabeidzis, paskatieties apkārt un saprotiet, kur sākāt
Viss agrāk vai vēlāk beidzas, un ir svarīgi arī to atpazīt.
Mums jāiemācās aizvērt durvis, pagriezt lapu un virzīties tālāk. Nav svarīgi, kura metafora nāk klajā – ir svarīgi atstāt pagātni pagātnē un izbaudīt tagadni.
Beigas patiesībā nav beigas, bet vieta, kur viss sākas no jauna. Tas ir pēdējais vārds vienā nodaļā un citas sākums.
7. Kad viss izkrīt no rokām, meklējiet palīdzību savā ķermenī
Prāts ir atkarīgs no ķermeņa. Tas reaģē uz muskuļu sasprindzinājumu, elpošanas ātrumu vai soļiem. Tādā pašā veidā ķermenis ir atkarīgs no domām un jūtām, reaģē uz prāta stāvokli un pat uz vārdiem, kurus mēs izrunājam.
Tas nozīmē, ka vienu var kontrolēt caur otru. Tātad, ja viss krīt no rokām un nekādā veidā nav iespējams koncentrēties, viltīgi: izmantojiet ķermeni.
Uz brīdi iedomājieties, kā jūs skatāties no malas, kad garastāvoklis ir pretīgs: jūsu pleci sliecas, elpošana ir saraustīta, jūs saraucat uzacis. Izmēģiniet to, nekavējoties piesēdiet. Ko jūs jūtat?
Tagad rīkojieties tieši pretēji: sēdiet taisni un smaidiet, dziļi elpojiet un vairākas reizes izelpojiet, kārtīgi izstiepiet sevi. Ko jūs jūtat?
Mūsu ķermenis ir viltīgs rīks, ar kura palīdzību jūs varat mainīt savu attieksmi pret dzīvi tikai minūtes laikā (tas var nedarboties ilgu laiku, bet tas palīdz sakoncentrēties). Ir noderīgi prast to izmantot.
Postscriptum
Par to ir runāts jau iepriekš un atkārtosim vēlreiz: tieši galvā notiek lielākā daļa konfliktu, kas patiesībā nekad nenotiks. Un, ja mēs ļausim šādām domām maisīties pa galvu, tās atņems mums visvērtīgāko lietu- mieru, apmierinājumu, laiku un galu galā arī dzīvību. Mēs būsim uz nervu sabrukuma robežas, slīdēsim depresijā.
Ja godīgi, dzīve ir pilna ar lietām, kuras mēs spējam pārņemt kontrolē. Piemēram, mēs varam izlemt, kam veltīt laiku, ar ko sazināties, ar ko dalīties dzīvē. Mēs varam izvēlēties, ko, kā un kam teikt, ko ēst, lasīt un studēt. Mēs varam izvēlēties, kā reaģēt uz neveiksmēm.
Un pats galvenais: mēs varam izvēlēties, kā saistīties ar dzīvi. Un viss pārējais galu galā ir atkarīgs no tā.
