Ārstnieciskā kalanhoja- aptieciņa uz palodzes
Pasaulē ir vairāk nekā divi simti kalanhoju šķirņu, bet tikai divas sugas ir klasificētas kā ārstnieciskas- plūksnainā un Degremona kalanhoja. To kopšana neatšķiras no dekoratīvo šķirņu aprūpes, par to sīkāk lasi šeit. Šoreiz vairāk parunāsim par šī auga ārstnieciskajām īpašībām, kā augs Tev var palīdzēt, un kādos gadījumos no tā labāk izvairīties.
Kā izskatās kalanhoju ārstnieciskās sugas?
Savā dzimtenē plūksnainā kalanhoja izaug līdz metra augstumam, taču tā, ko audzējam podos uz palodzes, parasti ir ievērojami mazāka. Pirmie ziedi uz auga kātiem parādās jau otrajā dzīves gadā, tā zied baltiem vai gaiši rozā ziediem. Sugas lapas ir ovālas un gaļīgas, stublājs ir mīksts un aug taisni uz augšu.
Degremona kalanhojas atšķirīgā iezīme ir “mazuļi”, kas atrodas gar lapu malām. Kāts sasniedz 50 cm augstumu, bieži ložņājošs. Lapas ir iegarenas formas, smailas galā. Auga krāsa ir tumši zaļa.
Kalanhojas tautas medicīnā
Medicīniskiem nolūkiem izmanto tikai auga virszemes daļu. Auga sulai ir raksturīgas ārstnieciskas īpašības, un tā var palīdzēt šādos veidos:
- attīrīt brūci no mikrobiem, palēnināt patogēnu augšanu un izplatīšanos;
- novest pie iekaisuma procesa pārtraukšanas;
- apturēt asiņošanu;
- atbrīvot bojāto ādas vietu no mirušo audu garozas;
- atjaunot ādu pēc traumas.
Vairākas no minētajām kalanhoju priekšrocībām papildina auga vieglā toksicitāte. Auga sula (atšķaidīta) neizraisa ādas un gļotādu kairinājumu vai apsārtumu.
Kā lietojama ārstnieciskā kalanhoja?
Ārstniecības augs var atvieglot daudzas kaites. To izmanto:
- Pie iekaisuma procesiem kaklā: iekaisis kakls, tonsilīts. Augu sulu atšķaida ar ūdeni, un šķīdumu izmanto skalošanai.
- Čūlu, strutojošu brūču un ķermeņa apdegumu ārstēšanai. Kalanhoju ārstniecisko šķirņu mīkstumam ir dziedinošs efekts.
- Ja pacients cieš no kuņģa čūlas vai hroniska gastrīta. Regulāra ārstnieciskās kalanhojas sulas uzņemšana iekšķīgi mazina sāpes.
- Acu iekaisuma procesiem: konjunktivīts, blefarīts. Auga sula tiek pilināta acīs.
- Urīnceļu iekaisuma un urīnpūšļa slimību ārstēšanai. Atšķaidīto sulu patērē iekšķīgi.
- Ja pacientam ir iesnas vai sinusīts. Augu sula regulāri tiek pilināta degunā.
- Ādas problēmām: pinnes, pastiprināta taukaina āda, paplašinātas poras. Seju noslauka ar ārstniecisko sulu.
- Gadījumā, ja attīstās iekaisuma process ausī. Sula tiek iepilināta auss dobumā.
Sulas iegūšanai izmanto nobriedušas, gaļīgas auga lapas. Augu nav ieteicams laistīt 7 dienas pirms lapu griešanas. Veselas lapas ievieto ledusskapī uz nedēļu- šajā laikā tajās sakrāsies atbilstošs daudzums derīgo vielu. Pēc tam lapas sasmalcina un, izmantojot koka karoti, izspiež sulu. Parasti koncentrētu sulu atšķaida ar vārītu ūdeni istabas temperatūrā proporcijā 1:1.
Kad kalanhoju nedrīkst lietot medicīniskiem nolūkiem?
Svarīgi atcerēties, ka visus medikamentus drīkst lietot tikai pēc konsultēšanās ar ārstu, tas pats attiecas uz visiem tautas medicīnā izmantojamiem augiem. Ārstnieciskā kalanhoja ir stingri aizliegta:
- alerģiskas reakcijas un zāļu individuālas nepanesības gadījumā;
- bērna piedzimšanas periodā;
- cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu;
- pacientiem, kas cieš no aknu cirozes, hepatīta, cukura diabēta, reimatisma;
- pie onkoloģiskām slimībām.
- ārstējot bērnus no acu slimībām, iesnām un sinusīta, augu koncentrēto sulu nedrīkst lietot- tā var apdedzināt gļotādu.
Tāpat nav ieteicams kombinēt piena produktus ar kalanhoju sulu– šāds tandēms var izraisīt gremošanas sistēmas darbības traucējumus.
Pirms lieto tautas līdzekli, nekaitēs veikt alerģijas testu. Lai to izdarītu, uzklāj nelielu daudzumu sulas uz plaukstas locītavas un nogaidi. Ja pēc dažām stundām alerģiska reakcija neparādās, vari sākt ārstēšanu.
Tradicionālās medicīnas jomā augs jau vairākus gadsimtus ieņēmis godpilnu vietu. Tomēr pat šādos apstākļos nevajadzētu pašārstēties, jo jebkuram tautas līdzeklim papildus ārstnieciskajām īpašībām ir raksturīgas arī vairākas kontrindikācijas. Atceries: pirms jebkuras zāļu lietošanas ir nepieciešama medicīniska konsultācija.
