Atmiņas traucējumi- kāpēc tie rodas un kā ar tiem cīnīties
Tev noteikti ir zināma sajūta, kad vārds, šķiet, ir uz mēles gala, bet nekādi to nevar dabūt ārā. Sarunas laikā nevari atcerēties nejauši satikta sarunbiedra vārdu vai noteiktu terminu. Neuztraucies par to pārāk daudz, šādi atmiņas traucējumi piemeklē visus. Zinātnieki šo parādību sauc par presquevu fenomenu. Tā ir sajūta, kad kāds vārds griežas pa galvu un ir uz mēles gala, bet nekādi nespēj to izteikt. Šodien centīsimies izprast šo interesanto parādību. Un arī parunāsim par to, kā trenēt savu atmiņu.
Papildus presquevu ir arī tāds termins kā deja vu. Šie jēdzieni savā starpā ir nedaudz līdzīgi, jo abi apraksta to, kas notiek ar mūsu atmiņu. Turklāt šīs parādības joprojām ir slikti izprastas, bet to, ko mēs droši zinām: mūsu smadzenes ir iesaistītas šajā visā.
Starp citu, jaunas sievietes bieži vēršas pie ārsta ar sūdzībām par sliktu atmiņu. Viņas uztraucas, ka, ja kaut ko nevar atcerēties, tātad viņu atmiņa ir pasliktinājusies. Preskevue nav nekas nepareizs – tā ir neliela kognitīvo funkciju kļūme. Izklausās tik un tā biedējoši? Mēģināsim nedaudz iedziļināties.
Kā darbojas atmiņa
Mūsu atmiņa ir ļoti sarežģīta. Pirmkārt, mēs uztveram informāciju, pēc tam analizējam. Tad smadzenes izlemj, kur sūtīt datus: pagaidu atmiņā vai dziļā informācijas “glabātuvē”. Lai atcerētos kaut ko svarīgu, mums ir jāiedziļinās dziļajā atmiņā un tā jāreproducē. Un tieši šajā reproducēšanā rodas kļūdas.
Kāpēc tā notiek? Visticamāk, smadzenes ir pārslogotas ar dažādiem procesiem. Tas viss nedaudz atgādina datoru, kurā vienlaikus ir atvērtas daudzas dažādas programmas. Tā rezultātā sistēma palēninās, un kaut kas sāk “bremzēt”. Tā notiek arī ar cilvēkiem, kad viņi ir noguruši, kaut kas novērš uzmanību vai kad viņus pārņem emocijas un jauna informācija.
Darbs ar atmiņu
Preskevue brīžos labākais veids, kā atcerēties meklēto vārdu, ir darbs ar asociācijām. Vari atskaņot mūziku, kas saistīta ar šo atmiņas periodu. Derēs jebkas: smaržas, garšas, emocijas – tās aktivizē nepieciešamos nervu savienojumus. Piemēram, lai atcerētos Parīzes kafejnīcas nosaukumu, mēģini pagatavot sev līdzīgu kafiju, kā tā tiek pagatavota tur. Tam vajadzētu palīdzēt.
Palīdz arī meditācija. Tā novērš nebeidzamo domu plūsmu, izslēdz iekšējo dialogu. Likumsakarīgi- izdodas pakavēties pie vissvarīgākā. Šajā gadījumā tas var palīdzēt atcerēties pareizo vārdu, kas griežas uz mēles. Citiem vārdiem sakot, tev vienkārši nepieciešams nomierināties un nemēģināt kaut ko atcerēties no visa spēka. Mierīgums un klusums domās darīs visu nepieciešamo.
Noderīgi vingrinājumi
Jebkurā gadījumā atmiņas vingrinājumi ir ļoti noderīgi. Viens treniņš aizņem tikai 10-15 minūtes brīva laika.
Kā iesildīšanos mēģini skaitīt atpakaļ no 300 līdz nullei. Lai panāktu lielāku efektivitāti, varat skaitīt, no katra skaitļa atņemot 3: 300, 297, 294, 291 un tā tālāk.
Noderēs dažādi mazi priekšmeti: matadatas, dzēšgumijas, baterijas, drošības adatas. Izliec tās sev priekšā, skaties uz priekšmetiem dažas sekundes, cenšoties tos iegaumēt. Tad aizver acis un skaļi uzskaiti visu, ko atceries.
Varat arī mēģināt uzzīmēt maršrutus, kurus šodien vai vakar brauci vai gāji. Tie var būt gan pazīstami, gan jauni. Mēģini norādīt ielu, iestāžu, staciju nosaukumus – šis vingrinājums lieliski attīsta atmiņu.
Minūti skatieties uz zīmējumu. Tam nevajadzētu būt pārāk sarežģītam. Pēc kāda laika mēģiniet pēc iespējas precīzāk reproducēt attēlu uz papīra vai atstāstīt to.
Turklāt ieteicams ir vairāk lasīt. Lasīšana ne tikai palīdz atcerēties jaunu informāciju, bet arī aktīvi attīsta atmiņu.
Nelieli atmiņas traucējumi nav nekas īpašs- iespējams, viss, kas tev nepieciešams, ir neliela atpūta, izgulēšanās un nomierināšanās. Taču, ja jūti, ka aizmirsti kaut ko pārāk bieži, kļūsti izklaidīgs, aizmāršība sāk apgrūtināt tavu ikdienu, ir vērts doties pie ārsta uz konsultāciju. Atmiņas traucējumi var liecināt ne vien par banālu nogurumu, bet būt arī nopietnu saslimšanu simptoms.
Esi vesels!
