Bailes no sāpēm jeb kāpēc sievieti pēc 45 “velk” uz precētajiem

Vilšanās cilvēkos var būt ļoti sāpīga. Jaunā pieredze var būt postoša, un cilvēkos, kas to ir pieredzējuši, šķiet, turpmāk vienmēr saglabāsies bailes no kārtējās uzkāpšanas uz grābekļa. Katrs jauns cilvēks savā dzīvē tiek uzlūkots caur mikroskopu, un obligāti nosvērts pēc viņa paša mērauklām. Es, ar pirmo pretimnācēju? Nekad!

Kad saproti, ka kaut kas nenotiek tā, kā vajadzētu, rodas daudzi jautājumi uz kuriem ir grūti atrast atbildes. Lūk, kādas sievietes stāsts.

PIRMAIS PRETIMNĀCĒJS

“Pēc neveiksmīgas laulības es sapratu, ka vairs nevaru atrast dzīves partneri. Katrs nākamais pretendents izrādījās sliktāks par iepriekšējo. Man ir skaidrs kritērijs, un, satiekot vīrieti, man jau kļūst skaidrs, kas stāv man priekšā. Precētie parasti iet garām. Vienkārši, man jau ir četrdesmit pieci.

Bet ne tik sen es nevarēju pretoties un patiesībā sevi uzdāvināju pirmajam pretimnācējam. Un šis vīrietis izrādījās precējies. Šāds romāns man nemaz neder. Bet mani nepamana arī citi vīrieši. Es esmu slaida, atlētiska un rūpējos par sevi. Ja kāds mēģina tuvoties, es pieķeru sevi domājam, ka mani pat neinteresē sazināties. Tad, kā būt? Palikt vienatnē vai šādi, ar pirmo?”

Iekšējais konflikts

Lai šeit saskatītu iekšējo konfliktu, tālu nav jāmeklē: sirds joprojām ilgojas pēc mīlestības un tuvuma, bet iekšējā “bremze” jau ir izveidota tā, ka tā automātiski uzliek barjeru. Tā darbojas kā pretgaisa aizsardzības sistēma un nogāž “kandidātu” vēl pirms tas pietuvojas. Galu galā, hipotētiski, šis vīrietis spēj izraisīt sāpes.

Sieviete, mēģinot sevi aizstāvēt, ap sevi izveido veselu aizsardzības līniju. Sanāk, ka vīrietim kaut kā jāpārvar visi mīnu lauki, šķēršļi, jāpamet sevi zem lielgabala, jāizdzīvo – un tikai tādā veidā viņš var pierādīt, ka ir mīlestības cienīgs. Bet tas vēl nav viss.

Papildus aizsardzības līnijai sieviete kultivē vēl vienu bīstamu stereotipu. To, kas maisās pa apziņu – nav tik daudz muļķīšu, kas ļaujas ambrāzijām. Šis stereotips pārliecina sievieti, ka problēma nav viņā. Tas ir vīrietis, kuram jānokārto eksāmens “labvēlības” iegūšanai.

Pirmais pretimnācējs

Pat ja kāda brīnuma dēļ vīrietim izdevies izlauzties cauri, sieviete joprojām nesteidzas atvērties. Viņu diktē bailes, kas apgalvo, viņš nav pietiekami labs, nav pietiekami gudrs, ierobežots, intelekts ir zemāks par manējo. Ir tūkstoš iemeslu, kāpēc vīrietis tik un tā neiztur šo karu. Tā rezultātā mīlestība tā arī neuzplaukst, un sieviete paliek savā pozīcijā. Bet nav kur iet!

Tā parādās viņš. Vīrietis, kura dēļ var izslēgt signalizāciju. Lielisks veids, kā apsēsties uz vairākiem krēsliem. Viņš ir precējies, kas nozīmē, ka viņš ir drošs, ar viņu nav iespējams turpināt attiecības. Atkal vari būt laimīga, pārliecināta, ka visi vīrieši “ir vienādi”, viņu vidū nav neviena pienācīga eksemplāra. Bet gulta vienkārši palīdzēja mazināt stresu, tas neskaitās.

Tā vīrietis kļūst par „katru”, „ar ko pagadās”, par „pirmo pretimnācēju”. Es gribu mīlestību un attiecības, bet mana drošības sistēma ir pret. Tas rada taisnīgu jautājumu – ko tagad ar šo visu iesākt? Kā mēs varam pārtraukt šo apburto loku? Kas jādara, lai atrastu normālu vīrieti?

Vienkārši cilvēks

Iespējams, vispareizākā atbilde ir pārtraukt meklēt vīrieti pavadoni un apsvērt jebkādu saziņu ar viņu no šīs pozīcijas. Jāatrod veids, kas ļaus apiet pašas bailes no jauna kļūdīties. Vīrietis var būt draugs, palīgs, sarunu biedrs. Pat ja ne ļoti erudīts. Nav nepieciešams uzreiz pielaikot kāzu kleitu.

Protams, nevar uzreiz likvidēt visus mīnu laukus un paslēpt raķetes savā kabatā. Tā pavisam noteikti iekritīsi uz “katru” un “pirmo pretimnācēju”, un tas tikai saasinās jau tā iegūtās traumas. Dari visu pakāpeniski. Nevar būt, ka neviens vīrietis neizrāda interesi. Ja kāds mēģina, tad tu vari (un dažreiz pat vajag) dot viņam iespēju.

Un nav nepieciešams tos sadalīt “precētie”, “mantkārīgie” vai citi. Kāds no viņiem sūta ziedus? Nu, labi, met bailes pie malas un ļaujies! Jebkurā gadījumā sieviete izlemj, kā uz to reaģēt. Ir svarīgi pieņemt vienu vienkāršu faktu – vīriešus nevar pāraudzināt. Un tev to nevajadzētu darīt. Tiklīdz tu pārtrauc tos mērīt un svērt, izrādās, ka viņu vidū ir daudz lielisku personību. Un nevis “pirmais pretimnācējs” un “kurš katrs”.

Avots

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.