Bērnam histērija. Ko neteikt šādos brīžos?
Katrs vecāks ir piedzīvojis brīžus, kad bērnam histērija sākas no pilnīga sīkuma. Ne tā cepure uz bērnudārzu, nenopirkts gardums vai rotaļlieta, paziņojums, ka laiks doties gulēt. Kāds bērns tikai kliegs un dusmosies, cits vēl kritīs gar zemi un dauzīs galvu pret sienu. Par bērnu dusmu lēkmēm vecāki pārsvarā domā ar šausmām: bērna nomierināšana ir ļoti problemātisks uzdevums. Turklāt dažreiz pieaugušie neapzināti vairo bērnu negatīvās emocijas, kā dēļ manāmi palielinās “koncerta” ilgums.
Mīļie vecāki, bērnu dusmu lēkmes ir pavisam normāla parādība. Bērns vēl tikai mācās kontrolēt savas emocijas un viņam ir tiesības būt gan eņģelītim, gan riktīgam purva venēnam. Bet mums vecākiem ir jāiemācās pieņemt bērna emociju izvirdumus, palīdzēt tikt ar tiem galā, sniegt drošības sajūtu un pārliecību, ka viss ir kārtībā, emocijas norims un visi kopā atgriezīsimies pie mierīgas kopābūšanas. Šādos brīžos ir svarīgi histēriju nepaildzināt, bērnu nenoraidīt un nepadarīt par “slikto”, tāpēc vajadzētu rūpīgi apdomāt, ko šādos brīžos sakām saviem bērniem. Lūk, dažas frāzes, no kurām vajadzētu izvairīties!
“Ja tu turpināsi kliegt, es tevi atdošu kādai citai tantei. onkulim/ policijai.”
Daži vecāki saka šo frāzi tikai tāpēc, ka viņi paši to dzirdēja agrā bērnībā. Tomēr tas ne tikai nespēj novērst histēriju, bet arī padara to intensīvāku.
Bērns, protams, negrib iet pie sveša cilvēka, jo viņam ir bail. Tāpēc histērija pēc šādas frāzes noteikti neapstāsies, norāda speciālisti.
“Nomierinies, es nopirkšu tev rotaļlietu vai saldumu”
Daudzi eksperti uzskata, ka dusmu lēkme pati par sevi ir parasta manipulācija no bērna puses. Ja nolemsi “pateikties” bērnam par pūlēm, tad līdzīgas situācijas ar Tevi notiks regulāri. Bērni neatteiksies no uzvedības, kas palīdz viņiem gūt personisku labumu.
“Redzi, Ieviņa (Jānītis/ Pēterītis) vienmēr labi uzvedas, ne kā Tu”
Nemēģini aizskart bērna jūtas, kurš šobrīd atrodas negatīvu emociju varā. Pirmkārt, šāda frāze nespēs apturēt dusmu lēkmi. Otrkārt, bērnus aizvaino šādi vārdi, jo tas aizskar viņu pašcieņu. Viņš sevi neuzskatīs par vērtīgu cilvēku, zaudēs motivāciju un centību.
Bērna histērija jebkuram vecākam nopietni pakutina nervus. Tā vietā, lai mēģinātu histēriju pārtraukt piekāpjoties bērna prasībām vai aizskarot viņu, centies bērnu atbalstīt, tomēr nolikt stingras robežas. Bērnam ir jāsaprot, ka dusmas ir normāla emocija, tomēr tas nav rīks savu vēlmju panākšanai.
