IedvesmaiSkaistumam un veselībai

Bulgakova “Suņa sirds” citāti, kas nav zaudējuši savu aktualitāti

Nav noslēpums, ka talantīgiem rakstniekiem ir izdevies “pareģot nākotni” jeb aprakstīt notikumus, kas pēc gadu desmitiem tādā vai līdzīgā veidā realizējas patiesā dzīvē. Piemēram, ja Žils Verns un brāļi Strugatski precīzi paredzēja zinātnes un tehnoloģijas progresa laikmeta sasniegumus, tad Mihailam Bulgakovam izdevies izveidot pārsteidzoši precīzu sociāli psiholoģisko prognozi. Viņa satīriskais stāsts “Suņa sirds”, kura citāti ir stingri iesakņojušies mūsu dzīvē, ir vienkārši piepildīti ar pravietiskām atklāsmēm.

Bulgakova grāmatas var pārlasīt desmitiem, simtiem reižu – un katru reizi tajās atrast kaut ko jaunu. Un citāti no tām pārsteigs pat mūsu bērnus, kā tie kādreiz pārsteidza mūsu vecākus.

“Apžēlojies!- vīrietis pārliecinoši atbildēja,- Kā var bez dokumenta? Atvainojiet. Paši ziniet, cilvēkam bez dokumentiem ir aizliegts pastāvēt.”

Šī frāze tika uzrakstīta gandrīz pirms 100 gadiem. Bet tajā pašā laikā tā nav zaudējusi aktuāli. Interesanti, ko teiktu Bulgakovs, uzzinot, ka mūsdienās bez dokumentiem vairs nekur! Digitālie sertifikāti ir nomainījuši papīra sertifikātus, un bez QR koda pat nav iespējams paēst kafejnīcā.

“Pirmkārt, – viņu pārtrauca Filips Filipovičs,- Jūs esat vīrietis vai sieviete?”

Ak, Filip Filipovič, 20. gadsimta 20. gadu emancipētie komisāri ādas jakās un pusgarās biksēs ir tikai ziediņi. Tos aizstājušas traspersonas. Un šodien par šādu diskriminējošu jautājumu var iekulties lielās nepatikšanās.

“Ja es, ieejot tualetē, sāku, piedodiet par izteicienu, čurāt garām podam, un Zina un Darja Petrovna darīs to pašu, tualetē sāksies haoss. Sekojoši, problēma nav podā, bet galvās.”

Vēl 1925. gadā Bulgakovs saprata, ka, lai pārvarētu haosu skapjos, ir nepieciešams uzvarēt haosu galvās.

“Ar teroru neko nevar panākt. Es to esmu apgalvojis, apgalvoju un apgalvošu. Viņi domā, ka terors viņiem palīdzēs. Nē, nē, nepalīdzēs. Lai kāds tas arī būtu- baltais, sarkanais, pat brūnais.”

Ja visi cilvēki, jauni un veci, iegaumētu šos vārdus kā Tēvreizi, mūsu pasaule kļūtu daudz labāka nekā šobrīd.

“Visur paspēj tas, kurš nekur nesteidzas… Protams, ja es sāktu lēkāt pa sapulcēm, un visu dienu trallinātu kā lakstīgala, tā vietā lai nodarbotos ar saviem tiešajiem pienākumiem, es nekur nepaspētu… Esmu darba dalīšanas piekritējs. Lai viņi dzied, bet es operēšu. Labi. Un bez postījumiem…”

Aktuāls citāts par komiķiem, kuri kļuvuši par prezidentiem, sportistiem, kas nodarbojas ar likumdošanu, un ģeogrāfiem, kas spēlē teātrī. Joprojām ir cerība, ka darba dalīšana, kuras atbalstītājs bija profesors Preobraženskis, tomēr saglabāsies. Galu galā ir grūti iedomāties, kas notiks, ja visa šī brīnišķīgā publika sāks operēt.

Bulgakova “Suņa sirds” ir stāsts, kur ik uz soļa var atrast līdzības ar mūsdienām. Trāpīgi teikumi, kas nezaudē aktualitāti pat teju 100 gadus pēc pirmizdevuma. Un, šķiet, ka pasaulē nekas jau īsti nemainās…

Avots

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *