Cik viegli ir atrast īsto sapņu princi

Diemžēl, neviens pasaulē tā pa īstam nezina, kā atrast patiesu mīlestību. Mēs tikai meklējam savu pavadoni starp daudzām, daudzām iespējām. Dažreiz šķiet, ka šeit viņš ir – ideālais cilvēks, ar kuru vēlies pavadīt savu dzīvi! Bet vēlāk tā izrādās kļūda.

Vai, gluži pretēji, draugs, kuru pazīsti kopš skolas laikiem un kurš drīzāk ir kā brālis, izrādās ļoti juteklīgs cilvēks un arī uzticams. Un tad tu piever acis pagātnei, lai iepazītu šo cilvēku no pavisam citas, maigas puses…

KĀ ATRAST ĪSTU MĪLESTĪBU

Pavasara saule skopi, it kā taupot siltumu, izgaismoja tikko iesākto dienu. Mēs ar meitu Anju gājām cauri dzimtajai pilsētai, meklējot nelielu kafejnīcu, lai iedzertu piena kokteili un apēstu kruasānu. Sākās neliels lietus.

Atradušas īsto vietu un veikušas pasūtījumu, es centos pabeigt lasīt interesantu grāmatu par skaistu jaunavu un cēlu bruņinieku: jā, jā, es joprojām ticu pasakām. Autors rūpīgi aprakstīja katru matu loku uz jaunkundzes galvas, katru viņas kleitas kroku, acu krāsu un pat siltumu, kas izriet no smaida.

Bruņinieka aprakstam viņš piegāja daudz lakoniskāk: “Viņš bija ar ķiveri un atvērtu vizieri. Meitene redzēja tikai divas skaistas, mīlestības piepildītas acis.” Tas ir viss. Un tiešām, kāpēc mīlasstāstā aprakstīt vīrieti? Galu galā viņa ideāls ir katrai sievietei savs. Piemēram, savā dzīvē es neiemīlētos stereotipiskajā “kačokā” ar milzīgu matu kušķi. Man patīk slaidie un tievie.

Bet kāda, gluži pretēji, vēlas, lai viņas pavadonis būtu kanoniskais skaists vīrietis no žurnāla vāka ar vismodernāko matu griezumu, dziļi zilām acīm un zobiem baltākiem par baltu. Jā, un, protams, presītes sešpaka. Cik dažādas mēs esam…

Tikmēr lietus pieņēmās spēkā, un uz slikti uzliktajām bruģa plāksnēm sāka parādīties pirmās peļķes. Cilvēki izņēma savus pelēkos, identiskos lietussargus un turpināja doties savās gaitās. Kāpēc gan neiegādāties dažādus, raibus, daudzkrāsainus lietussargus? Lai paskatoties uz milzīgajām cilvēku straumēm, kas steidzas uz darbu, gribētos  pasmaidīt?! Tad katra garastāvoklis tikai uzlabotos, un dzīve kļūtu mazliet vieglāka…

Ar acs kaktiņu es pamanīju savu seno draudzeni Jasiju. Sen nebijām redzējušās, gandrīz kopš viņa apprecējās. Viņas vīrs ir lielisks puisis, strādīgs un kompānijas dvēsele. Vismaz no ārpuses. Patiesībā, diemžēl, viņš izrādījās pavisam citādāks: pastāvīga kritika, neuzticēšanās un kliedzieni sievas virzienā, kas ikvienu padarītu traku.

Jasija gāja roku rokā ar vīrieti, skatienu vērstu grīdā, bet ik pa laikam sapņaini pasmaidīja. Laikā, kad mēs neredzējāmies, viņa bija kļuvusi vizuāli vecāka un gluži kā noplukusi. Bet tagad viņas acis bija piepildītas ar klusu prieku.

Es cieši paskatījos uz vīrieti un neredzēju pazīstamās ūsas vai melnos matus. Viņai blakus gāja svešinieks parastos zilos džinsos un kreklā, kas bija pārāk plats un neatbilda laika apstākļiem. Viņš skatījās uz priekšu un nepārtraukti par kaut ko runāja. Viņa lūpās bija manāms tas pats sapņainais smaids, kāds Jasijai.

Pirms pazust no redzesloka, mana draudzene paskatījās apkārt un ieraudzīja manu meitu un mani. Viņas seja kaut kā uzreiz zaudēja krāsas, un acis, šķiet, iepletās no bailēm. Viņa tikai pamāja un izspieda sava veida nelaimīgu noguruša cilvēka smaidu. Tad pāris pazuda no redzesloka.

Pagāja apmēram 15 minūtes, Anja lūdza papildinājumu kokteilim, un es pasūtīju kafiju. Ir patīkami sēdēt zem milzīga lietussarga, lai arī arī ar kāda populāra dzēriena reklāmu, un skatīties uz steidzīgajiem cilvēkiem, uz kuriem no debesīm līst ūdens. Tas ir izklaidējoši un aizraujoši.

Jasija parādījās pēkšņi un nez no kurienes. Viņa vienkārši apsēdās pie mums un sasveicinājās. Tas ir labi, ka mana meita iebāza degunu telefonā un nekādā veidā nereaģēja, es negribēju, lai viņa redz, par ko kļuvusi Jasijas tante, kura vēl nesen izskatījās 5 gadus jaunāka par mani.