Dzīves jēga. Kas tā ir un kas notiek, ja to zaudē.

Ne tikai zinātnieki un dažādi teorētiķi domā, kā saprast, kas ir dzīves jēga. Laiku pa laikam katrs cilvēks apdomā šo jautājumu, ja ir brīdis novērsties no ikdienas jautājumiem. Bet vai ir iespējams atrisināt jautājumu, pie kura labākie prāti ir nesekmīgi strādājuši jau tūkstošiem gadu?

Nav nekas jauns un pārsteidzošs, ka katrs cilvēks saredz dzīves jēgu iekš kaut kā cita. Kāds pirmajā vietā liek mīlestību vai ģimenes attiecības, kādam ir svarīgāka pašattīstība vai veiksmīgas karjeras veidošana, bet kāds nolemj veltīt sevi kalpošanai Dievam.

KĀ SAPRAST DZĪVES JĒGU

Daudzi pētnieki ir pierādījuši, ka jebkuras nozīmes esamība cilvēka dzīvē (kas viņu pašu apmierina) ir ļoti pozitīvs brīdis. Tie cilvēki, kuri paši jau ir atbildējuši uz galveno jautājumu, ir vairāk apmierināti ar dzīvi, kas pat labi ietekmē viņu veselību.

Bet tie, kas joprojām neveiksmīgi meklē jēgu, visticamāk izjūt stresu. Viņu trauksme galu galā pārvēršas par veselības problēmām, kas acīmredzami nepadara viņu eksistenci labāku. Tāpēc diez vai ir vērts apgalvot, ka dzīve ir bezgalīga tās jēgas meklēšana. Drīzāk dzīves jēga ir pati dzīve.

Galu galā, ja dzīve sagādā prieku, ja tā ir dārga un patīkama cilvēkam, ja viņš dzīvo ar interesi un bauda savas dienas, tad viņam nav laika meklēt nezināmu nozīmi. Priekš kam? Viņš jau dzīvo pilnībā!

Par ko liecina dzīves jēgas zudums?

Dzīves jēgas zaudēšana tiek uzskatīta par bīstamu zīmi. Ja cilvēks vīlies vecajos ideālos un neatrod jaunus, ja viņš sāk būt vienaldzīgs pret to, kas viņam iepriekš bija dārgs, tā ir slikta zīme.

Eksperti ir pārliecināti, ka tas bieži vien var liecināt par to, ka cilvēks vairs nenovērtē savu zemes dzīvi. Neapmierināts tās vērtībā, viņš pārstāj vērtēt to, kas viņam iepriekš bija dārgs. Tas, kas vakar šķita nenormāli svarīgs, šodien par tādu netiek uzskatīts.

Cilvēks pārstāj strīdēties par to, ko vēl vakar aizstāvēja. Viņš pārstāj interesēties par to, kas viņu interesēja vēl nesen. Nē, viņš nepārslēdzas uz kaut ko citu. Viņš vienkārši kļūst vienaldzīgs. Zaudē interesi par savu dzīvi.

Psihologi iesaka pievērst uzmanību tam, kā cilvēks izturas pret savu īpašumu. Ja viņš bez iemesla sāk atdot to, kas viņam vakar bija vērtīgs, tas var liecināt arī par jēgas zudumu.

Protams, var būt, ka viņam tas vienkārši vairs nav vajadzīgs vai viņš guvis garīgu apgaismību. Bet biežāk intereses zaudēšana par savām materiālajām vērtībām norāda uz ticības zaudēšanu savas dzīves vērtībai.

Cilvēks var būt gan jauns, gan vecs, tas nav tik svarīgi. Viņš var nesūdzēties pat tuvākajiem. Bet, zaudējot dzīves vērtību, viņš tuvina aiziešanas varbūtību. Šķiet, ka viņš piesaista vai nu slimību, vai nelaimes gadījumu, vai kaut ko citu. Lai gan no tā visa baidās tik pat, cik jebkurš cits cilvēks.

Ko iesaka psihologi? Viņi aicina pievērst lielāku uzmanību tuvinieku uzvedībai, savādību un vienaldzības izpausmēm. Galu galā jums ir jāatrod iemesls un savlaicīgi jāsniedz palīdzība, lai cilvēks varētu atgūt cerību, prieku un, iespējams, jaunu dzīves jēgu.

Avots

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.