Ēdienu mode- vai tiešām kaitīgais ir kaitīgs?
Nav jau nekāds noslēpums, ka arī ēdienu jomā pastāv modes lietas. Ja agrāk svētki nebija iedomājami bez rasola un lauku tortes, tad tagad suši, makarūni un citi gardi brīnumi izstumj no ēdienkartes bērnības mīļākos ēdienus. Kad bērnībā pusdienas sastāvēja no desmaizes (paķertas no virtuves un apēstas pa ceļam skrienot laukā) nedomājām, ka būs laiks ar veģetāriešiem, vegāniem, svaigēdājiem un dažādām diētām. Tajā jau nav nekas slikts- ēst to, kas garšo, neēst to, kas neatbilst katra paša uzskatiem. Bet kā ar plašāk izplatītajiem mītiem par to, kas ir un kas nav kaitīgs no tā, ko daudzi lieto ikdienā? Šodien par to, vai tiešām kaitīgais ir tik slikts?
Majonēze
Klasiska. Ja agrākā majonēze bija šausmīgi vērtīga mērce, kuru meklēja un lietoja tikai tādos nozīmīgos datumos kā Jaunais gads vai dzimšanas diena, tagad viss ir mainījies tieši pretēji. Salātus, kuros tā tika vienmēr izmantota, sākuši aizstāt ar grieķu jogurtu vai krējumu. “No majonēzes taču paliek resns, tā garšo pretīgi, un vispār, tajā nav nekā dabīga!”
Patiesībā majonēze ir diezgan laba aukstā mērce, kas daudzus ēdienus padara garšīgākus, sulīgākus. Cita lieta, ka tagad veikalu plauktos var atrast iepakojumus ar jebko, tikai ne ar īstu majonēzi. Aizstājēji, krāsvielas, aromatizētāji – viss, lai samazinātu ražošanas izmaksas, paildzinātu realizācijas termiņu. Bet mājās šo mērci ir viegli pagatavot dažu minūšu laikā, ja vien ir vēlme un parasts blenderis. Lūk, 4 receptes idejām.
Lētas zivis
To, ka moivas vai, piemēram, mintaju ēd tikai kaķi, var dzirdēt ne reizi vien. Pirmkārt, kāpēc indēt nabaga astaiņus, ja jau šīs zivis ir tik sliktas? Turklāt, kaķi ir plēsēji, kas barojas ar gaļu. Roņi – jā, tie gan no zivīm neatteiksies.
Cilvēkam, kurš vismaz nedēļu var iztikt bez smūtijiem un frikadelēm, izbaudīs arī lēto zivju garšu. Ir daudz lielisku recepšu, kā garšīgi pagatavot reņģes, karpas, mintaju un citas lētās zivis. Turklāt jūras zivis (izņemot acīmredzami indīgas un pat tad ne visas) satur virkni mikroelementu, kas pozitīvi ietekmē cilvēku veselību. Paturi prātā, ka cilvēks pēc dabas ir visēdājs.
Veikala desa
Šis produktu klāsts ietver šķiņķi, cūku ādas un citus gaļas gardumus. Mūsdienu tirgū ir daudz alternatīvu, un izvēle ir patiešām liela. Ir loģiski pieņemt, ka ir nereāli iegādāties augstas kvalitātes desu, kas ir lētāka kā gaļa. Bet pat dārgā desā, visticamāk, atradīsi parastos gaļas aizstājējus, piemēram, soju un palielinātu tauku daudzumu. Tātad, visam ir sava cena.
Vidējā un augstākā segmenta produkcijā ir atrodama arī īsta gaļa. Bet tā ir jāapstrādā, jāsagatavo, jāsamaksā par darbu un telpām. Un, protams, nodokļi. Līdz ar to, produkts ir dārgāks. Tas ir cits jautājums, ja uztici savu veselību desu gatavotājam, kurš pat nezina, kāpēc ir vajadzīgs nitrīta sāls, bet paņem ragus un nagus ar vecu speķi kā desas pamatu. Galu galā visi vēlas ietaupīt uz izejvielām, vai ne?
Krabju nūjiņas
Pilnīgi tāds pats stāsts kā ar desu. Ja vēlies labu produktu, būs jasamaksā vairāk. Protams, krabju nūjiņu cenu segments ir diezgan zems, un būtu neprātīgi pieņemt, ka par vienu- diviem eiro nopirksi krabjus. Patiesībā, krabju nūjiņas ar krabju gaļu ir īsts retums.
Krabju nūjiņu sastāvā, galvenokārt, ir balto zivju gaļa, kas nav nekas slikts. Bet sastāvu veselībai kaitīgu padara pievienotie konservanti, krāsvielas un citas nedabīgas sastāvdaļas, kuras skaisti rindojas E burtiņu un cipariņu virknēs. Nav jau tā, ka no viena iepakojuma būsi beigts un pa galam, bet ikdienā ēst nevajadzētu.
Ēdieni no subproduktiem
Jaunākā paaudze saviebjas, ieraugot cūku aknas vai vistu kuņģīšus. Viņiem šķiet, ka kaut ko tādu ir iespējams ēst tikai, ja draud bads, un pat tad viņi nav pārliecināti, vai spēs “paturēt ēdienu sevī”. Un tas ir velti. Ēdod subproduktus, tiek izmantots gandrīz viss dzīvnieka kautķermenis, ne tikai visgardākie gabali. Dzīvnieka dzīve nebūs bijusi veltīga.
Ja esi gados vecāks cilvēks, noteikti atceries, kā tika gatavoti visdažādākie ēdieni, izmantojot teju visus subproduktus, pat govju tesmeņus gatavoja zupu. Nevarētu teikt, ka bija traki slikti. Gaumes jautājums.
Nobeigumam
Cilvēka garša veidojas visas dzīves garumā. Varbūt jaunībā neēdi sīpolus, bet tagad bez tiem nevari iedomāties gatavošanu? Varbūt nekādi nespēj dabūt sevī iekšā suši, lai gan citi gatavi pēc tiem stāvēt rindā? Tas viss ir normāli. Nav sevi jāpiespiež ēst kaut ko, tikai tāpēc, ka tas skaitās stilīgi. Vai atteikties no sev mīļa ēdiena, jo kāds pateicis- “fuj! Neveselīgi, kaitīgs!” Galvenais, kas jāpatur prātā- visam jābūt ar mēru un pēc kārtīgām maltītēm arī kārtīgi jākustās un jālieto daudz ūdens. Un tad nebūs jāsatraucas par kategorijām labs vai slikts!
