Eksotiskā ginūra jeb purpursarkanā kaislība- īpatnēja un ļoti skaista
Naksnīgā paskata skaistule, purpurkrāsas samtainām lapām ir patiesi eksotiska. Ginūra jeb kaisles augs nebūs atrodama katrā mājā, taču ir tā vērta, lai atrastos Tavā augu kolekcijā. Un, starp citu, Tā savam īpašniekam nesot laimi!
Kas ir ginūra?
Ginūra ir tropu augs. No grieķu valodas “gyne” – sieviete un “oura” – aste. Citiem vārdiem sakot, ginūra ir sieviete ar asti. Šis auga nosaukums radies tam raksturīgo garo dzinumu dēļ. Kā telpaugi tiek audzēti divu veidu ginūras: Gynura sarmentosa un Gynura aurantiaca. Tās vienu no otras var atšķirt pēc lapām un kātiem. Aurantiaca ir taisns kāts un lielas lapas, bet sarmentosa vijas kā vīnogulājs, un tās lapu malas ir vairāk robainas.
Šis tropiskais augs lieliski jūtas istabas apstākļos, tas aktīvi aug un viegli iesakņojas. Stādot vairākus ginūras spraudeņus nokarenos podos, vari ātri iegūt sulīgus, ļoti dekoratīvus nokarenus īpatņus.
Auga kopšana ir vienkārša, galvenais ir izvēlēties labi apgaismotu vietu, jo gaismas trūkuma dēļ augs izstīdzēs un zaudēs savu galveno skaistumu – lapu krāsas spilgtumu. Bet arī tiešā saulē augu novietot nedrīkst. Vislabāk tā jutīsies gaišā, bet noēnotā vietā.
Izcelsme
Ginūru ģints pārstāvji ir izplatīti austrumu puslodes tropu zonā, tie ir sastopami Āfrikas, Austrālijas, Dienvidaustrumāzijas un Japānas tropos. Dekoratīvākās sugas- Gynura sarmentosa, kas tiek audzēta kā telpaugs, sākotnējais izplatības areāls bija ļoti ierobežots- Javas salas kalnu lietus meži. Tur tā aug pamežā, klājot augsni ar blīvu paklāju.
Ginūru dzimtenē augstienei raksturīgo spožo saules gaismu izkliedē koku vainagi. Javas salas gaiss ir piesātināts ar mitrumu, temperatūra saglabājas + 22-27 ° C robežās visu gadu, un dienasgaisma ilgst aptuveni 12 stundas. Šādi parametri būs ideāli piemēroti, audzējot ginūru telpās, taču šis nepretenciozais augs pacieš arī mazāk labvēlīgus apstākļus.
Ginūru kopšana
Temperatūra
Ginūras dabā aug kalnu tropos, kur dienas un nakts temperatūras atšķirība ir ļoti nozīmīga. Tāpēc tās viegli iztur gan vasaras karstumu, gan pat +12°C temperatūru. Tomēr nevajadzētu eksperimentēt un augu pakļaut pārāk zemām temperatūrām un aukstam caurvējam. Karstā laikā rūpīgi jāuzrauga laistīšana.
Gaisa mitrums
Šis faktors, audzējot ginūru, nav kritisks. Ideāli, ja ir iespējams nodrošināt mitrumu telpās 50-60%, starp citu, šis rādītājs ir optimāls ne tikai augiem, bet arī cilvēkiem. Bet pat ar sausāku gaisu šis iekštelpu augs attīstās normāli.
Bet to kategoriski nav ieteicams apsmidzināt ar ūdeni. Tas var izraisīt lapu plankumus, miltrasu un citas sēnīšu un pūšanas slimības.
Laistīšana
Ginūras saknes ir ļoti trauslas, ja augsne būs pārāk mitra, tās ātri sāks pūt. Augs ir jālaista tikai tad, kad substrāts ir izžuvis par apmēram ceturtdaļu vai 1/5 daļu poda. To ir viegli pārbaudīt, iespiežot pirkstu substrātā. Bet nedrīkst pieļaut arī pilnīgu augsnes izžūšanu, maigās saknes var aiziet bojā. Pēc laistīšanas ūdens no paliktņa ir jāiztukšo.
Ginūra, tāpat kā visi citi augi, ir jālaista ar ūdeni, kas nesatur hloru. Ūdens temperatūrai jābūt 3-5°C virs istabas temperatūras. Varat ņemt nostādinātu vai filtrētu ūdeni.
Pārstādīšana un augsne
Tropu augam ir iezīme – tas aug ļoti ātri. To vajadzētu pārstādīt reizi gadā, pavasarī. Labāk ir sagatavot augsni no velēnu un lapu augsnes, humusa un smiltīm proporcijā 1: 1: 1: 0,5. Puķu audzētāji iesaka galotņot augu, lai izveidotu gaisīgu krūmu.
Mēslošana
Ginūra jāmēslo pavasarī un vasarā, kad ir labvēlīgi apstākļi tās augšanai. Šādos gadījumos tā iegūs lapu masu, saglabājot kompaktu un dekoratīvu izskatu. Ja nav pietiekami daudz gaismas un siltuma, dienasgaismas stundas ir īsas, tad barošana veicinās dzinumu izstīdzēšanu un tikai pasliktinās auga izskatu.
Piebarošanai ir piemērots jebkurš mēslojums ar slāpekļa pārsvaru. Tas var būt organiskais mēslojums vai minerālmēsli dekoratīviem lapu augiem. Labāk izmantot pusi no devas un lietot ik pēc 10-14 dienām, pirms mēslošanas augsnei jābūt mitrai.
Pavairošana
Ginūras pavairot ļoti viegli. Apsakņošanai var nogriezt gan galotnes, gan starpposmu ar 2-3 lapām. Svaigi nogrieztus spraudeņus var iesakņot ūdenī vai kūdras un smilšu (perlīta) maisījumā. Novieto stādāmo materiālu siltā un gaišā vietā, pēc 5-7 dienām jau var pamanīt sakņu parādīšanos. Kad saknes izaug līdz 3-5 cm, jaunos augus var stādīt pastāvīgā podiņā.
Iespējamās problēmas kopšanā
Ja kopšana ir pienācīga, augam ir laba imunitāte, tāpēc to ļoti reti ietekmē slimības un kaitēkļi. Bet kļūdas aprūpē, piemēram, pārmērīga laistīšana un apsmidzināšana, var izraisīt baktēriju un sēnīšu infekcijas. Slimību profilaksei ir jāievēro kopšanas noteikumi un jārada optimāli apstākļi auga uzturēšanai.
Pūkainās lapas ir sava veida aizsardzības mehānisms pret kaitēkļiem. Bet arī tās var nepasargāt no māņbruņutīm, tīklērces, baltblusiņām, vairogutīm.
Pārāk sausā gaisā šo augu var ietekmēt zirnekļa ērces, uzbrukt baltblusiņas. Šos kaitēkļus var apkarot ar akaricīdiem un insekticīdiem.
Atbrīvoties no ērces ir daudz grūtāk, būs nepieciešamas vairākas apstrādes ar kukaiņu indēm. Bieži vien pat pēc vairākām procedūrām nav iespējams uzveikt šo kaitēkli. Tāpēc neaizraujies ar akaricīdu lietošanu. Toksisku vielu ieelpošana ir kaitīga veselībai.
Biežākās kļūdas auga aprūpē
Ja pamani, ka naksnīgā skaistule sāk strauju lapu nomešanu, tas liecina par nepietiekamu laistīšanu. Pārlieku bieža laistīšana izraisīs sakņu puvi. Atrodi zelta vidusceļu.
Lapu krāsa zaudē purpursarkano toni un kļūst blāva – tas nozīmē, ka ginūra ir pārāk ilgi atradusies ēnā. Nodrošini tai gaišu vietu, un krāsa atjaunosies. Nepietiekama apgaismojuma dēļ lapas var kļūt arī mazākas.
NB! Ginūra ir indīga, īpaši kaķiem, tāpēc izvērtē, kur novieto augu, lai pie tā netiek ne bērni, ne mājas mīluļi!
