AttiecībasĢimene un bērni

Iemesli, kāpēc bērns negrib mācīties

Cilvēks mācās visu mūžu. Jau ienākot šai pasaulē sākam apgūt pasaules kārtību un gudrības, un turpinām to līdz pēdējam elpas vilcienam. Tas notiek dabiski, neuzspiesti. Taču bez dzīves gudrībām ir jāapgūst arī skološanās- rakstīšana, lasīšana, rēķināšana… un nereti jau bērnudārznieka vecumā mazulis atsakās mācīties. Vēl biežāk novērojams, ka bērns negrib mācīties, sasniedzot skolas vai pusaudža vecumu. Kādēļ tā notiek? Uz šo jautājumu jāatbild no divām pusēm vienlaikus: no bērna un pieaugušā skatupunkta.

Parasti vecākiem ir savs priekšstats par to, kā bērnam jāmācās, kas viņam jāmācās, kā viņam jāattīstās.

Integratīvās medicīnas klīniku tīkla dibinātājs, pediatrs, psihosomatikas un terapeitiskā pieskāriena speciālists Dmitrijs Rajevskis atklāj, kāpēc bērni nevēlas mācīties.

Savu nepiepildīto sapņu realizēšana

Bērns dabiski vēlas mācīties, viņš nāk šajā pasaulē, lai to pētītu. Un līdz septiņiem gadiem viņam ir izziņas darbība maksimālā līmenī.

Varbūt būsi pamanījis, ka mazam bērnam viss interesē, viņam gribas visam pieskarties, mest vienu un to pašu karoti 10 reizes no viena galda. Un jo vecāks viņš kļūst, jo interesantāk viņam ir iet dažādos pulciņos un mēģināt dziedāt, dejot, trenēties dažādos sporta veidos.

Tad, protams, pakāpeniski bērna kognitīvā darbība sāk pavājināties. Viņš ir jāatbalsta. Bet šeit daudzi vecāki ieslēdz mehānismu, kad skaidri zina bērnam, kas viņam jāmācās, izdara izvēli bērna vietā. Šajā posmā visbiežāk ieslēdzas savu nerealizēto sapņu īstenošana caur bērnu. Tētis gribēja būt futbolists, tāpēc piespiež bērnu trenēties futbolu, bet mamma nerealizēto pianistes karjeru uzspiež mazajam. Rezultātā bērnam rodas pārslodze, jo jādara daudz un pilnīgi pretējas lietas.

Likumsakarīgi, ka tas viss iekrīt bērna otrajos septiņos gados, kad viņš vairs nav pilnībā piesaistīts saviem vecākiem, viņš sāk veidot savu redzējumu, viedokli, vēlmes. Bērns ir uzsācis skolas gaitas un sāk sevi identificēt šajā pasaulē.

Bet vecāki, nesaprotot, kā šajā situācijā uzvesties, mēdz vienkārši pārbīdīt modeļus, audzināt tā, kā tas bija ar viņiem pašiem, kā “vajag un ir pareizi”. Protams, tas bērnā izraisa sacelšanos, pretestību. Un viņš sāk slikti mācīties. Un šeit ir svarīgi saprast, ka bērni vēlas apgūt jaunas lietas un mācīties, bet nevēlas to darīt tā, kā to pieprasa viņu vecāki.

Ko iesākt?

Šajā periodā (no pieciem līdz septiņiem gadiem), kad bērnā pamazām sāk izgaist dabiskais izziņas process, tas ir, viņš ir iemācījies kaut kādu šīs dzīves minimumu, to izzinājis un vairs ne tik ļoti grib visu pēc kārtas, ir ļoti normāli, ka viņš pats izvēlas tikai vienu pulciņu vai nodarbības, kas viņam pašam interesē.

Tas ir normāli, tas ir dabiski. Un šajā periodā ir svarīgi, lai vecāks būtu iejūtīgs pret bērnu, respektētu viņa izvēli, lai ko bērns arī sāktu darīt. Un nevajag bērnam jaukt galvu ar savām domām par to, kā, piemēram, bērns ies uz robotiku bez matemātikas pamatiem.

Viņš vienkārši aizies uz šīm nodarbībām un tad viņš pats apjautīs, ka bez matemātikas nevarēs tālāk virzīties ne robotikā, ne tajās jomās, kas viņu interesē. Viņš pats to sapratīs, tā būs viņa pieredze, kas viņam jāsaņem. Un vecākiem jau no paša sākuma jāiemācās pieņemt bērna izvēli un ar cieņu palīdzēt viņam izdarīt šo izvēli.

Esi atbalsts

Pēc septiņu gadu vecuma vecāks jau māca bērnam novest lietas līdz galam. Tas ir, ja bērns izvēlējies, piemēram, zīmēšanu, tad nevajadzētu uzreiz to pamest pie pirmajām grūtībām. Vecākam ir jānoskaidro, kas radījis  nepatiku, kas neizdevās, un jāmēģina to labot, jāpamēģina vēlreiz.

Vai cits piemērs. Bērns jau no agras bērnības apmeklējis baleta skolu. Viņam viss izdevās. Bet pēc septiņu gadu vecuma bērns pēkšņi nolemj pamest baletu, pārstāj “degt” par šo mākslas veidu. Arī šādā situācijā nevajadzētu bērnam darīt pāri un vainot mazo par viņa dzīves sabojāšanu, nesaprašanu par to, cik tas ir svarīgi.

Bērnam un vecākiem ir vienkārši jāizrunājas, jāsaprot iemesli. Iespējams, attiecības ar skolasbiedriem pasliktinājušās, vai arī bērnam ir pārāk liela slodze, viņš piedzīvo diskomfortu, sāpes. Svarīgi ir atbalstīt bērnu, likt saprast, ka nevajag atteikties no sava sapņa nelielu, atrisināmu grūtību dēļ.

Bērnam vēl nav gribasspēka, tāpēc viņam nepieciešama palīdzība, lai spertu soļus pretī savam sapnim. Vecākiem ir nepieciešams motivēt un veicināt izziņas interesi. Saskaroties ar grūtībām, nedrīkst padoties. Atrodi veidu, kā ar bērnu visu izrunāt un atrast visus iespējamos risinājumus. Iespējams, bērns negrib mācīties tieši pārslodzes dēļ- skola un pulciņu daudzums viņu pārāk nogurdina un, gluži vienkārši, kaut kas ir jāatmet.

Un pats galvenais- ar atbildību un cieņu ieklausies savos bērnos! Pat ja sapņo, ka viņš būs milzu kompānijas direktors, bērnam ir tiesības izvēlēties būt par sētnieku, ja tas viņa dzīvi padara laimīgu!

Avots

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *