Izsmalcināti maigais skaistums- alsobija
Alsobija ir diezgan reti sastopama augu selekcionāru kolekcijās. Graciozā un maigā skaistule tiek novērtēta pateicoties tās samtainajām lapām un neparastajiem sniegbaltajiem ziediem ar bārkstīm. Alsobija kopšanā ir nepretencioza, ātri aug un labprāt zied.
APRAKSTS
Šis daudzgadīgais augs raksturīgs Meksikas un Centrālamerikas lietus mežu pamežiem. Iepriekš tā tika klasificēta kā episcia ģints, bet pirms aptuveni 40 gadiem tā tika izdalīta atsevišķā ģintī. Pēc augšanas rakstura alsobija ir līdzīga episcijām – veido zemas samtainu lapu rozetes, dzenot dzinumus ar “bērnu” rozetēm galos. Tikai alsobiju lapas ir mazas un nav tik krāsainas kā episcijām- tās ir pārsvarā zaļas ar brūnganu dzīslojumu un viļņotu malu. Bet ir arī raibas šķirnes ar balti zaļām lapām.
“Bērnu” rozetes ātri iesakņojas zemē un kopā ar mātes augu rada rada arvien jaunus dzinumus, pārklājot zemes virsmu ar blīvu samtainu segumu. Sasniedzis poda malu, augs veido blīvi lapotus dzinumus, kas nokarājas vairākos līmeņos. Iekaramajos podos un statīvos šādi augi izskatās ļoti pievilcīgi, it īpaši, ja izdodas tikt pie baltajiem mežģīņu ziediem.
Alsobijas ziedi ir cauruļveida ar piecu ziedlapu vainagu, ko ierāmē tievas bārkstis, kas atgādina sarmu. Ziedu diametrs var sasniegt 5 cm, uz mazo lapu fona tie izskatās lieli. Ziedi ir bez smaržas.
ALSOBIJAS VEIDI
Kā istabas augus audzē divu veidu alsobijas, kā arī vairākas selekcionētas šķirnes, kas atšķiras ar ziedu krāsu un lapu izmēru.
Neļķveida alsobija (Alsobia dianthiflora) ir elegantākā suga ar blīvi pūkainām noapaļotām lapām, kuru garums nepārsniedz 3 cm. Kompaktās rozetes ir tikai 5-6 cm diametrā, lapu kātiņi un dzīslas ir brūnā krāsā, īsi dzinumi. Ziedi ir tīri balti ar bārkstīm gar malām, kas nedaudz atgādina neļķi, no kā suga ieguvusi savu nosaukumu. Ar pietiekamu apgaismojumu ziedēšana ir bagātīga, ziedi atveras pakāpeniski un saglabājas vairākas dienas.
Punktainā alsobija (Alsobia punctata) atšķiras no neļķveida alsobijas ar lielākām lapām un rozetēm, pēdējās sasniedz 10 cm. Dzinumi ir garāki, tumši zaļām, pūkainām lapām ir iegarena forma un smaili gali. Ziedi – ar smilškrāsas vai zaļganu nokrāsu, rīkle, kā arī ziedlapu vidus ir izraibināti ar tumši violetiem punktiem. Tieši šo alsobiju selekcionāri ir izmantojuši dažādu šķirņu izstrādei. Šķirnes augus var atšķirt pēc gaiši zaļām lapām un lielākiem ziediem. Īpaši dekoratīvas ir šķirnes ar balti zaļu lapotni, kas krāsas spilgtumam prasa intensīvāku apgaismojumu.
ALSOBIJU KOPŠANA
Šie augi ir diezgan nepretenciozi, tie labi attīstās telpās, ja nepieļauj rupjas kļūdas kopšanā. Galvenais ir atrast šim augam piemērotu vietu un ievērot vienkāršus kopšanas noteikumus.
Apgaismojums
Tiešā saules gaisma ir pārāk intensīva, alsobijas lapas no tām kļūst dzeltenas un zaudē savu dekoratīvo efektu. Bet spēcīga ēnojuma apstākļos stublāji izstīdzē, lapas izbalē, augs iegūst neveselīgu izskatu. Alsobijas audzēšanai vislabāk ir izvēlēties austrumu un rietumu logu palodzes, bet vasarā to nedaudz apēnot no saules. Tās labi aug uz ziemeļu logiem, lai gan nepietiekama apgaismojuma dēļ ziedēšana var būt vāja.
Alsobijas dzimtenē dienas gaišais laiks ilgst vismaz 10 stundas, tāpēc ziemā vēlams to apgaismot ar auksti baltām LED lampām. Augs par to pateiksies ar dekoratīvu izskatu un bagātīgu ziedēšanu.
Temperatūra
Alsobija ir termofīla, tā dod priekšroku temperatūrai diapazonā no 18-26 ° C, zemākā un augstākā temperatūrā var rasties problēmas. To nevar novietot caurvējā, uz aukstas palodzes vai pakļaut pēkšņām temperatūras izmaiņām. Zema temperatūra ir īpaši bīstama kombinācijā ar bagātīgu laistīšanu. Tas var izraisīt sakņu puvi un augu nāvi.
Gaisa mitrums
Alsobijas vislabāk jūtas 50–60% mitrumā, lai gan tās pacieš arī sausu gaisu. Tās nedrīkst pakļaut karstā gaisa plūsmām, kas paceļas no radiatoriem. Tāpat kā citi augi ar pūkainām lapām, arī alsobija nepanes apsmidzināšanu.
Kad ūdens pilieni nokļūst uz auga, uz lapām parādās plankumi, zemā temperatūrā var attīstīties sēne. Ja rodas nepieciešamība nomazgāt lapas, tās noskalo ar siltu mīkstu ūdeni un atstāj pilnībā nožūt tumšā un siltā vietā.
Laistīšana
Ūdens laistīšanai nedrīkst būt ciets un auksts. Vislabāk ir izmantot attīrītu ūdeni, kas uzsildīts līdz 28-30°C. Tāpat ir nepieciešams rūpīgi laistīt, lai ūdens nenonāktu uz lapām. Vislabāk ūdeni liet paliktnī vai laistīšanai izmantot šļirci. Pēc substrāta samitrināšanas ūdens no paliktņa ir jānolej.
Laistīšanas laiku nosaka substrāta virsējā slāņa stāvoklis – ja tas ir izžuvis līdz 0,5-1 cm dziļumam, tad laiks augu laistīt. Pastāvīgi jāuzrauga augsnes stāvoklis, novēršot tās izžūšanu un pārliešanu.
Augsnes sastāvs
Augsnes maisījumam jābūt irdenam, ļaujot gaisam labi nokļūt pie saknēm. Piemērots kūdras, lapu augsnes un biohumusa maisījums attiecībā 2:2:1, pievienojot divas daļas irdinātāja (perlīts, smiltis, vermikulīts). Lai novērstu sakņu puvi, maisījumam ieteicams pievienot ogles gabaliņus.
Mēslojums
Ziemā bez papildu apgaismojuma mēslošana tiek veikta 1 reizi mēnesī. Aktīvās augšanas periodā mēslošanas biežums tiek palielināts līdz divām reizēm mēnesī. Kad augs uzkrāj lapu masu, tas jābaro ar mēslojumu ar augstu slāpekļa saturu (dekoratīvai lapotnei). Ziedēšanas stimulēšanai izmanto mēslojumu ar augstu fosfora saturu (ziedošiem augiem). Šķīduma koncentrācijai jābūt pusei no ieteicamās.
Pārstādīšana
Alsobija tiek stādīta ar vairākām rozetēm zemās platās bļodās ar drenāžas caurumiem. Apakšā ieklāj drenāžas slāni no keramzīta, polistirola vai kokogles. Augot, apmēram reizi sešos mēnešos, to pārstāda bļodā, kuras diametrs ir par 4–5 cm lielāks. Pamatīgi saaugušos eksemplārus pakar vai novieto statīvos, lai dzinumi brīvi nokarātos. Pieaugot un zaudējot dekoratīvumu, augu atjauno ar spraudeņiem.
Pavairošana
Alsobija tiek pavairota aktīvās augšanas periodā ar “bērnu” rozetēm vai spraudeņiem. Spraudeņus var apsakņot ūdenī vai kūdras tabletē. Lai radītu labvēlīgus apstākļus sakņu veidošanai, iesakņojušos dzinumus ieteicams novietot siltumnīcā un novietot gaišā vietā. Gaisa temperatūrai jābūt vismaz 20°C.
Var izmantot arī pavairošanas metodi slāņojot, neatdalot rozetes no mātesauga, līdz tās dod saknes. Lai to izdarītu, piestiprini mazus konteinerus ar augsni zem “bērnu” rozetēm, lai tās saskaras ar augsni. Substrāts konteineros ir jāuztur nedaudz mitrs. Pēc sakņu parādīšanās spraudeņus var atdalīt no mātes auga. Alsobiju var pavairot arī ar sēklām, taču šī metode ir laikietilpīga un tiek izmantota galvenokārt selekcijas darbā.
Slimības un kaitēkļi
Turot normālos apstākļos, augs reti slimo, bet pārāk zema vai augsta temperatūra, pārmērīgs gaisa sausums, augsnes pārmitrināšana vājina auga imunitāti, un tas kļūst neaizsargāts pret kaitēkļiem un slimībām. Ja gaiss ir ļoti sauss, tīklērce būs viens no galvenajiem kaitēkļiem. Par to parādīšanos liecinās tieši jaunās lapiņas- tās kļūs mazas, deformētas, pārāk cietas un pārāk pūkainas.
Tāpat augu apdraud bruņutis, baltmušas, kodes, laputis, tripši. Cīņā pret tiem var izmantot pieejamos kaitēkļu apkarošanas līdzekļus.
Ja parādās miltrasa, citu sēnīšu un baktēriju slimības, to apkarošanai var izmantot atbilstošus fungicīdus.
