Kā cīnīties ar kurmjiem, kas izrakņā mauriņu
Kurmju uzbrukums ir īsta sērga. Lielākā daļa zemes īpašnieku nav gatavi ķerties pie ārkārtējiem pasākumiem – slazdiem, indēm utt., dodot priekšroku mierīgai līdzāspastāvēšanai. Bet cik ilga būs draudzība, ja mauriņu vairs nav iespējams nopļaut, jo to “rotā” kurmja rakumi un gludais pagalms drīzāk līdzinās uzraktam kartupeļu laukam? Šādos gadījumos tomēr nākas ķerties pie ieročiem, lai nelūgto viesi dabūtu prom no iekārotās teritorijas. Bet kā cīnīties ar kurmjiem, kas izrakņā mauriņu?
Veikalu plaukti piedāvā dažādus risinājumus- lamatas, indes, atbaidītājus… bet daudzi no tiem ir neefektīvi vai darbojas īslaicīgi. Ir arī dažādas tautas metodes. Kādam izdodas, kādam nē…
Šodien pastāstīsim par īpašu sietu, kas neļaus kurmim bojāt tavu mauriņu. Tiesa, risinājums nederēs milzīgām platībām, jo ir gana dārgs, kā arī tā ierīkošana jāveic teritorijas iekopšanas sākumposmā. Taču, ja kurmis tevi ir pamatīgi nomocījis, iespējams, šis ir vienīgais efektīvais risinājums, kā to piespiest doties rakņāties kaut kur citur.
Ko kurmji var nodarīt tavam dārzam
Lai gan šie dzīvnieki ir mazi un barojas ar kukaiņiem, tie ir bīstami tavā dārzā audzētajām kultūrām. Kurmji nelielā dziļumā pazemē rok tuneļus, kuros uzkrāj viņiem vajadzīgo pārtiku – sliekas, kaitēkļus, gliemežus, kāpurus utt., arī čūskas un vardes. Pazemes dzīvnieki barības ķēdē nekonkurē ar cilvēkiem, nepārtiek no augu kultūrām, tomēr veidojot tuneļus, tie bez žēlastības iznīcina augu sakņu sistēmas, nodarot būtisku kaitējumu nākamajai ražai; zemes peles un žurkas nokļūst šajā vietā caur izraktajām bedrēm, un tās barojas ar izaudzētajām kultūrām.
To, vai kurmji ir pārņēmuši teritoriju, nepamanīt ir grūti. Raksturīgās zemes čupas asi griežas acīs.
Kā cīnīties ar kurmjiem, izmantojot īpašu tīklu
Izmēģinājuši daudzas atbaidīšanas metodes, piemēram, spēcīgi smaržojošas zāles vai stiklu lausku iestrādāšanu pa teritorijas perimetru, daudzi meklē efektīvākas metodes, piemēram, īpašu tīklu uzstādīšanu. Ierīce ir vienkārša, bet ļoti efektīva, uzstādīšanas laikā nav nepieciešamas īpašas zināšanas, taču tā kalpo gadiem ilgi. Ierokot tīklu zemē, ieskaujot dārzeņu dārzu vai veselu zemes gabalu, dzīvniekam ir iespējams radīt nepārvaramu šķērsli.
Barjeras ierīkošanai ir divi veidi: horizontāli visā apsargājamā teritorijā, vai vertikāli- pa teritorijas perimetru.
Ja kurmji jau iecienījuši tavu teritoriju, ieteicams izvēlēties horizontālo ieklāšanu. Izrokot eju no apakšas uz augšu un atduroties pret tīklu, kurmis ir spiests apiet barjeru vienā vai otrā virzienā, pārvietojoties, līdz tas atstāj perimetru. Tā rezultātā tas bieži atstāj teritoriju uz visiem laikiem.
Otrā metode ir piemērota gadījumiem, kad kurmji vēl nav parādījušies tavā zemes gabalā. Vertikāli, žoga veidā, kas dziļi ierakts zemē, tīkls pasargās no kurmja ierakšanās tavā teritorijā. Ja šajā vietā vēl nav kurmju, pa visu perimetru tiek uzcelta vertikāla barjera. Rezultātā kurmji nevar ierakties no blakus teritorijām.
Horizontālajai metodei ir plusi un mīnusi. Starp priekšrocībām: siets papildus aizsargā pret augsnes eroziju, neļauj nokrišņiem izskalot auglīgo augsni; tiek nostiprinātas nogāzes; pazemes cietais slānis aizsargā zāles kultūru saknes no nomīdīšanas. Tomēr šādā veidā var aizsargāt tikai mauriņu vai puķu dārzu, jo materiāla klāšana jāveic nelielā dziļumā. Parastajiem dārzeņu dārziem metode nav piemērota- zemes uzrakšana kļūst neiespējama. Tiesa, ja izvēlies augstās dobes, tīkla horizontālo ieklāšanu var izmantot diezgan veiksmīgi.
Pareiza materiāla izvēle
Tirgū ir polimēru (plastmasas) un metāla sietu pārklājumi. Izvēlies materiālu ar mazu acs izmēru, caur kuru kurmis nevarēs izlīst, bet tajā pašā laikā caurumi nedrīkst būt pārāk mazi, lai ļautu stādīto kultūru saknēm attīstīties. Metāla siets ir izturīgas, taču tas zemē ātri oksidējas, kļūstot nelietojams. Tā rezultātā kurmji to agrāk vai vēlāk pārraks.
Polimēru sieti ir praktiskāki – tie nebaidās no mitruma, tāpēc kalpošanas laiks ir gandrīz neierobežots. Tiek izmantoti divu veidu polimēri:
- polietilēns. Videi draudzīgs, nesadalās zemē, bet tam ir maza izturība. Kurmis to nevarēs salauzt, bet peles vai žurkas to viegli sagrauzīs.
- polipropilēns. Tehniskās īpašības ir vienādas, bet izturība ir ievērojami lielāka.
Pieredze rāda, ka labāk izvēlēties produktus no bieza polipropilēna, kura acs izmērs ir 1,5–2,5 cm (dzīvnieka izmēri ir līdz 13 cm un 5–8 cm). Šāds materiāls nebojājas, neplīst kurmju ietekmē. Izklājot visas augstās dobes ar šādiem tīkliem (horizontāli), ir iespējams pilnībā atbrīvoties no kaitinošajiem pazemes viesiem.
Izvēloties sietu veikalā, ieteicams pārbaudīt tā izturību. Ja produkts saplīst bez īpašas piepūles, arī kurmji ar to tiks galā. Nereti gadās, ka tieši lēti materiāli ir izturīgāki.
Tīkla uzstādīšana soli pa solim
Katra no metodēm ietver savu tehnoloģiju tīkla seguma ieklāšanai. Ir arī daži smalkumi, kuru zināšanas palīdzēs radīt reālu barjeru.
Horizontālā metode
Vēlreiz atkārtojam, ka šo metodi izmanto vienīgi zāliena vai paaugstinātu dobju ierīkošanai, jo aizsargmateriāla uzstādīšanas dziļums ir mazs.
Ieklāšana notiek šādi:
- Auglīgais augsnes slānis tiek noņemts vajadzīgajā dziļumā (apmēram 15–20 cm puķu dārzam vai dārza dobei, 5–10 cm pietiek zālienam). Velēnu var vienkārši sagriezt un novietot ēnā, pārklājot ar mitru drānu.
- Ja nepieciešams, zeme tiek izlīdzināta.
- Izklāj tīklu, malas tiek piespiestas zemei ar skavām. Ziedu dārza vai zāliena platībai tīklam vajadzētu izvirzīties no visām četrām pusēm, pretējā gadījumā kurmis mierīgi izraks tuneli virs aizsargkonstrukcijas.
- Savienojumos loksnes tiek uzliktas ar 10 centimetru pārklāšanos, tās arī sastiprina ar skavām, neatstājot kurmim pat mazākās cerības atrast caurumu.
- Virsū klāj noņemto auglīgās augsnes slāni, kas nekavējoties tiek uzirdināts, izlīdzināts un salaistīts. Atstāj sasūkties 2 dienas.
- Virsū tiek uzklāts zāliens vai augsnē iesētas zāliena sēklas. Virsmu mulčē, bagātīgi salaista.
Horizontāli uzliktais siets arī novērsīs augsnes noslīdēšanu, ja ir slīpums. Pat izklājot tīklu zem zāliena, labāk ir padziļināt sietu augsnē, nevis noenkurot to uz pašas virsmas. Kurmji citādi raksies tieši zem zāliena, uz virsmas parādīsies raksturīgi izvirzījumi, kuros var nejauši iekrist.
Vertikāls ierīkošanas veids
Metode ir sarežģītāka, taču tā ļauj aizsargāt kurmju neskarto teritoriju no iespējamās invāzijas. Sieta uzstādīšana tiek veikta pēc šāda principa:
- Izrok 80 cm dziļu tranšeju pa visu teritorijas perimetru (dzīvnieka ala parasti atrodas 1,5–2 m dziļumā, bet barības meklēšanas ejas stiepjas 5–50 cm dziļumā).
- Tranšejas platums 30 cm ir pietiekams materiāla turpmākajai ieklāšanai.
- Rok tikai no neaizsargātajām pusēm, dziļi pamati zem žoga vai ceļa tuvums atvieglo uzdevumu.
- Sietu ierīko tranšejā tā, lai mala izvirzītos 20 cm virs virsmas.Pieaugušie kurmji praktiski neizrokas virszemē, bet nobrieduši jaunuļi spēj pārvietoties pa zemes virsmu, meklējot jaunu apmetnes vietu.
- Blīvā augsnē vertikāli uzstādīto sietu nostiprina ar skavām, brīvā augsnē to ar skavotāju piestiprina pie koka blokiem.
- Savienojot divus ruļļus, ir nepieciešama 10 cm pārklāšanās.
- Tranšeju izrok, vienlaikus sablīvējot zemi.
- Materiāla izvirzītās malas ir vēlams savienot ar žogu vai dārza apmali.
Pilnīgā aizsardzība
Šajā gadījumā ir jāapvieno abas iepriekš aprakstītās metodes. Viena tīkla mala tiek ierakta vertikāli līdz 80 cm dziļumam pie teritorijas robežas, pēc tam materiāls tiek klāts pa augšu, horizontāli iedziļinot līdz 10 cm dziļumam vietās, kur ir paredzēts zāliens vai dobes. Tādā veidā ir iespējams pilnībā pasargāt teritoriju no nelūgtiem viesiem – gan no visām pusēm, gan no apakšas.
Metodes, kā cīnīties ar kurmjiem, ir daudz un dažādas- atliek izmēģināt sava maciņa un ētikas uzskatiem atbilstošāko. Pat, ja šobrīd nemani kurmjus savas teritorijas tuvumā, tas nenozīmē, ka nākotnē tie nevarētu uzrasties. Tāpēc, ja piemājas teritorija ir tikai ierīkošanas stadijā, ir vērts padomāt, vai pirms zālāja ierīkošanas nevajadzētu ieklāt tīklu pret nejaukajiem racējiem.
