Kā mātes sabojā meitu dzīves

Ne katra sieviete atrod sevī mātes mīlestību, un līdz pat mūža galam dažas no viņām nezina, kā izrādīt mīlestību pret bērniem. Šādas mātes spēj pilnībā iznīcināt bērna psihi, bet vai viņa ir vainīga? Viņas māte viņai nemācīja mīlēt, un šī “slimība” plešas cauri paaudzēm.

Tomēr mammas neizvēlas, un jūs jau sen esat pieaugusi sieviete, kas spēj pārvarēt pagātnes grūtības un pārtraukt šo plaisu, kas stiepjas cauri laikam.

Lūk, 4 frāzes, kas vieno daudzas nemīlošas mātes.

1. Lielas meitenes neraud
Ko šādu ir aizvainojoši dzirdēt gan 5, gan 35 gados. Neatkarīgi no tā, kas noticis, jebkurā vecumā mēs gribam, lai mamma saka: “Es esmu ar tevi, kopā mēs tiksim galā, tu vienmēr vari vērsties pie manis, lai saņemtu atbalstu.”

Var jau būt, ka mamma nevar īsti palīdzēt atrisināt problēmu, bet fakts, ka viņa ir pilnīgi jūsu pusē, ļoti silda dvēseli un dod jums spēku iet uz priekšu. Taču, iespējams, ir daudz vieglāk pateikt, ka meitenes neraud un atkratīties no sava bērna. Rezultātā meitene aug un kļūst par noslēgtu sievieti, kura slēpj savas emocijas.

2. Mīlestība ir jānopelna

Tas ir, viņa nemīl tevi tāpat vien, bet, nomazgājot traukus, sakopjot māju, aizejot uz veikalu un esot patīkama meitene, varbūt tad jūs nopelnīsiet kādu drumstalu mātes mīlestības. Problēma ir tā, ka šī latiņa augs bezgalīgi, bet jūs nevarat gaidīt apstiprinājumu un mīlestību no mātes puses līdz sirmiem matiem.

3. Eksistē arī slikti bērni (tas nozīmē, ka esat viens no viņiem)

Šādai mātei visa pasaule ir sadalīta tikai melnā un baltā krāsā. Ja bērni izturas labi (un tas nozīmē – tas ir ērti viņai), tad viņus klasificē kā labus. Visbiežāk tie ir kaimiņu zēni un meitenes, bet jūs, tāpat kā vienmēr, esat otrajā grupā, jo nesen tu dauzījies, skaļi smējies, nosmērēji kleitu un tā tālāk.

4. Bērni ir jāuzrauga, nevis jāklausa tos (muļķības)

Dažas mātes uzņemas uzrauga, nevis drauga lomu. Protams, bērniem ir nepieciešama pieskatīšana, viņiem ir nepieciešams pieaugušais, kas pasargātu viņus no ārējiem draudiem. Tomēr tas nenozīmē, ka jums nav jārunā ar bērnu no sirds uz sirdi. Jāatrod sevī spēju just bērnam līdzi, kurš raud aizvainojuma dēļ, jo pārējie bērni nevēlas ar viņu spēlēties. Varbūt pieaugušajam tas ir sīkums, bet bērnam tas ir svarīgi.

Paradoksāli ir tas, ka diezgan bieži, kad mēs augam un kļūstam par vecākiem, ļaunās mātes kaitinošā balss mūsu smadzenēs turpina kontrolēt mūsu dzīvi. Šādos brīžos jums ir jābeidz sevi žēlot, jāizslēdz šī balss un jāuzņemas atbildība par sevi. Tagad jūs esat pilnvērtīga savas dzīves saimniece, un jūsu uzdevums – neļaut nevienam to sagandēt. Ieskaitot pagātnes spokus.

Avots

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.