Kāpēc cilvēkam ir nepieciešams brīdis klusumā
Ja vakara meditācija vēl nav kļuvusi par jūsu ikdienas obligāto rituālu, tad ir laiks to mainīt!
To, ka meditācija ir noderīga gan fiziskajam, gan garīgajam stāvoklim, sāka runāt jau sen. Tomēr zinātniski pierādījumi, ka meditācija palīdz novērst sliktas domas un pasargāt sevi no stresa, parādījās tikai 2006. gadā.
Un šodien par to, kā tieši tas notiek, un kāpēc!
Ir daudz dažādu meditācijas prakšu. Un tomēr, neskatoties uz šīm atšķirībām, tām ir kaut kas kopīgs. Tikai viens noteikums, obligāts katram no tiem. Un noteikums ir klusums.
Nav noslēpums, ka pastāvīgs troksnis rada nogurumu un samazina cilvēka funkcionalitāti.
Zinātnieki jau sen ir pierādījuši, ka troksnis izraisa ievērojamu stresa hormonu palielināšanos cilvēka ķermenī. Un tas notiek fiziskas ietekmes dēļ uz smadzenēm. Turklāt troksnis var mūs ietekmēt pat miega laikā.
Ja, piemēram, cilvēks aizmieg pie ieslēgta televizora vai pat pie Bēthovena nomierinošās “Mēnesnīcas sonātes”, skaņas viļņi liek ķermenim reaģēt. Tie provocē smadzeņu daļas aktivizēšanu, kas saistīta ar atmiņu un emocijām. Un tas, savukārt, vienmēr noved pie stresa hormonu izdalīšanās.
Tajā pašā laikā klusums mazina stresu un spriedzi. Pierādījums šim faktam bija 2006. gadā veiktie Lučiāno Bernardi pētījumu rezultāti.
Pētījuma dalībniekiem vairākas stundas bija jāsēž pilnīgā klusumā, ko periodiski nomainīja troksnis vai mūzika. Rezultātā tika atklāts, ka tikai pilnīgā klusumā pavadītās minūtes atslābinoši ietekmēja testa dalībnieku smadzenes un ļāva viņiem justies vislabākajā formā.
Tāpēc meditācija pilnīgā klusumā ir tik noderīga. No rīta ar tās palīdzību jūs varat noskaņoties produktīvam noskaņojumam. Bet vakarā – atpūsties un atbrīvoties no noguruma pēc smagas darba dienas.
Nav brīnums, ka senie garīgie meistari apgalvoja, ka klusums dziedina, klusums ļauj dziļi iegremdēties sevī un līdzsvaro ķermeni un prātu. Tagad viņu vārdi guvuši zinātnisku apstiprinājumu.
