Kāpēc pieticība nerotā mūsdienu cilvēku
Vai mūsdienu cilvēkam tādas īpašības kā pieticība un pazemība ir nozīmīgas? Ko indiešu jogs Sadhguru var mums pastāstīt par pazemību? Patiesībā, ļoti daudz. Piemēram, viņš stāsta par to, kad jāizvairās no pieticības un kad tā noteikti noderēs.
PAR PIETICĪBU
Daudzi sūdzas, ka mūsdienu sabiedrība mūs māca mīlēt sevi tik lielā mērā, ka cilvēki vienkārši aizmirst par pieticību. Mēs pierodam dot sev teju visu. Vai tas ir pretrunā ar pieticību? Vai mums tiešām tā ir vajadzīga? Šos jautājumus Sadhguru uzdod bieži.
Atbildot uz to, Sadhguru stāsta brīnišķīgu stāstu par savu meitu. Savulaik viņš un mazā apceļoja visu Indiju. Meitene uzauga dažādu cilvēku mājās. Un visur viņi saskārās ar problēmu: visi gribēja kaut ko bērnam iemācīt. Tas attiecās uz dzejolīšiem, dažām pasakām un tā tālāk.
Tad Sadhguru izvirzīja dzelžainu nosacījumu: draugi varēja spēlēties ar viņa meitu, bet viņiem nebija tiesību viņai kaut ko mācīt. Meitene uzauga ļoti laimīga un līdz 18 mēnešu vecumam viņa jau varēja brīvi runāt 3 valodās. Meita joprojām mācījās, bet pati dzīve bija skolotāja.
Sadhguru īsti nevēlējās sūtīt meitu skolā, taču viņš novērtēja saziņas lomu cilvēka dzīvē. Kādu dienu pēc dažiem skolas gadiem meita noraizējusies pārnāca no skolas. Viņa jautāja, kāpēc tēvs visiem kaut ko māca, bet viņai nē. Sadhguru atbildēja, ka viņš māca tikai tos, kuri viņam to prasa. Un tagad, kad viņa par to ir jautājusi, viņi var runāt.
Viņš meitai teica:
“Vissvarīgākais, kas tev jāzina, ir nekad ne uz vienu neskatīties ne no augšas, ne no lejas. Pat uz mani. Galu galā, ja lūkosies uz mani ar bijību, tev pietrūks manas patiesās būtības, kas es patiesībā esmu.”
Sadhguru atzīst, ka šāda pasaules nevērtējoša vīzija šķiet ļoti vienkārša. Patiesībā cilvēka daba ir tāda, ka mēs vienmēr vērtējam visu un visus. Mēs sevī jau sen esam izlēmuši, kas ir slikts un kas labs. Jāatbrīvojas no šīm uzspiestajām domām. Tikai atmetot visus šos aizspriedumus, redzot dzīvi tādu, kāda tā ir, mēs varam atvieglot savu Ceļojumu.
Noslēgumam
Tev nav jābūt pazemīgam, un tas nav iespējams, ja tu pastāvīgi vērtē visu apkārtējo. Pret pasauli un cilvēkiem, kas to piepilda, izturieties tā, kā tu izturies pret sevi. Tikai pārredzama uztvere dod mums reālu rīcības brīvību. Ir grūti rīkoties brīvi, atrodoties visu apkārtējo stereotipu, aizspriedumu un mūžīgas kritikas ķēdēs.
Visas šīs lietas ir tavi ierobežojumi, kas neļauj tev paveikt daudzas skaistas un jaunas lietas. Pieticība un pazemība ir pretstats augstprātībai un nicinājumam. Tomēr nav nepieciešams ķerties pie galējībām. Centies līdzsvarot un palikt pa vidu.
