Pilnvērtīga dzīve- kā tādu sasniegt?
Droši vien, ka katrs kaut vienu reizi ir aizdomājies, kas būs, kad stāvēsim pie paša sliekšņa, kad burtiski dažas dienas, stundas, soļi paliks līdz mūžībai. Ko varēsi sev pasacīt pie pēdējām durvīm? Vai uzskatīsi, ka tava, vienkārša cilvēka dzīve ir bijusi pilnvērtīga, vai tomēr kaut ko nožēlosi?
Internetā klejo ieraksts, ar kuru dalījies psihologs, kuram ir pieredze saziņā ar daudziem cilvēkiem, arī ar tiem, kuri uz visiem laikiem gatavojas iziet ārpus mūsu fiziskās dzīves robežas. Atklāsme, kas spēj šokēt.
KAS IR PILNVĒRTĪGA DZĪVE?
Kā izrādās, cilvēki mūža nogalē maz ko nožēlo. Par to vienkārši nav laika domāt. Laika ir atlicis pavisam maz, un visām vērtībām, kas mums tagad mūžības priekšā šķiet nesatricināmas, nav nozīmes. Cilvēki pieņem savu likteni, atrod spēku apzināties, ka viņu dzīve ir notikusi tieši tā un nekā citādāk.
Ja kaut ko tomēr nožēlo, tad tikai to, ka par vēlu nonācis pie šādas sapratnes. Pie parasta cilvēka dzīves un tās vienkāršajiem un saprotamajiem priekiem. Cilvēks nožēlo, ka īstā dzīve atklājusies tikai pie pašām beigām, kad līdz finišam palikuši burtiski trīs soļi. Un visu savu dzīvi, visus garos gadus to visādi ir centušies noliegt.
Aizdomājies
Nedomā, ka veiksmīgie cilvēki, kurus redzam uz žurnālu vākiem vai TV ekrāniem, patiesībā piedzīvo kaut kādu citu laimi. Mēs iedomājamies, ka ceļo tikai daži izredzētie, bagāti kļūst tikai tie, kuriem tas ir ierakstīts liktenī. Izrādās, ka arī viņi dodas uz konsultāciju pie psihologa.
Tas notiek tāpēc, ka ir diezgan grūti radīt tos panākumus, kas visiem tik ļoti patīk. Parastam cilvēkam tagad būt ir kauns. Jums ir jābūt veiksmīgam karjeristam, jāsasniedz vissvarīgākie augstumi, jāpanāk panākumi un galu galā tu tik un tā nejūties veiksmīgi. Un neesi laimīgs.
Daudzi iet šo ceļu, atdodot saplosīšanai savas dārgās dzīves, norokot talantus stereotipu un vēlmes pēc apgaismības dēļ. Tu vari iet uz mērķi visu savu dzīvi un to nesasniegt. Ticiet, neirozes rodas arī tiem, kuriem mīlestība nav atņemta, un tiem, kas ir sakrājuši daudz naudas. Tāpēc, ka mēs visi esam cilvēki. Un dažreiz mums vienkārši jābūt parastiem.
Piebremzē
Mēs aizmirstam, ka lietus mēdz būt silts un tam līstot var skriet tāpat kā bērnībā. Mēs aizmirstam, ka ir tik lieliski būt visai ģimenei kopā vakariņās. Ir lieliski pieņemt sevi pēc tūkstošiem ceļu un taku, atgriezties pie mīļotā un saprast, ka jūtas tagad ir vēl spēcīgākas.
Ir tik lieliski saprast, ka jūsu bērni ir ne tikai labi baroti un aprūpēti, bet arī zina, kas viņi ir un kāpēc viņi šeit atrodas. Ir lieliski apzināties, ka nevienam neesi mēslu maiss, ir lieliski izdarīt labu darbu, ir lieliski pieskarties cita skaistajai dvēselei, neskatoties uz viņa izskatu un izcelsmi. Ir lieliski būt mazliet muļķīgam, dejot mēness gaismā, vakaros uz verandas sarīkot nomierinošas sarunas.
Ir lieliski piecelties pēc sakāves vai nopietnas slimības un atkal iet uz priekšu. Un nedomāt par to, kā atriebties konkurentiem. Vienkārši dzīvot un izbaudīt siltu dienu un skaistu nakti. Un joprojām ir daudz citu lietu, ja vien tu neuzvelc sev izredzētā vainagu, nepacel sevi augstāk par šīs pasaules likumiem un neuzskati, ka tikai tev ir tiesības uz visiem tās labumiem.
Mēs aizmirstam, kāda ir parasta dzīve. Mēs aizmirstam par tiem laimīgajiem cilvēkiem, kuri dzīvo bez mākoņiem. Tikai tāpēc, ka savulaik viņi spēja atteikties no neredzamās veiksmes un pretrunīgi vērtētās unikalitātes vainaga. Vai jūs domājat, ka viņi kaut ko nožēlos, kad līdz mūžībai būs palikuši tikai šie trīs soļi?
Apzinies
Ir svarīgi, lai būtu laiks būt tikai cilvēkam. Dzīvot parastu dzīvi un saprast ka tā ir piepildīta ar vienkāršiem un garīgiem priekiem. Tie ir tepat- rokas stiepiena attālumā, tev vienkārši tie jāpieņem, jāatzīst par savējiem.
Pilnvērtīga, parasta cilvēka dzīve kādam var šķist nenozīmīga. Šeit nav uz ko uzstāt. Bet vajadzīgā sapratne rodas ikvienam. Galvenais vēlāk nenožēlot, ka tas noticis tik vēlu. Baudi, esi šeit un tagad! Neatliec neko uz “vēlāk”!
