Ķiploki tavai veselībai- kam palīdz un kam kaitē
Ķiploki ir viena no vecākajām dārzeņu kultūrām, par kuru, starp citu, senie šumeri ir rakstījuši jau vairāk nekā pirms 4,5 tūkstošiem gadu. Ķiploku īpašās garšas un gastronomiskās īpašības ir labi zināmas visā pasaulē. Bet, kas padara ķiplokus par tik populāru augu? Turklāt tas ir arī ļoti veselīgs!
Uzzināsim vairāk par šo augu. Kādas ir tā pozitīvās un negatīvās īpašības, vai tas tiešām ir tik noderīgs?
ĶIPLOKI TAVAI VESELĪBAI
Vēsture
Jau senā vēsturē ķiploki ir bijuši noderīgi cilvēkiem. Tas tika cienīts par tā “maģiskajām” īpašībām un tika izmantots kā līdzeklis pret augu kaitēkļiem. Ēģiptes faraoni to iekļāva savu strādnieku uzturā, tāpēc viņiem pietika spēka piramīdu uzbūvēšanai. Senie grieķi ķiplokus sajauca ar medu, lai uzlabotu vīrišķību un attīrītu plaušas. Romieši ķiplokus kā talismanu ņēma līdzi karagājienos.
Ārstēšana pret saaukstēšanos
Ķiploki satur vielu, ko sauc par alicīnu. Jo aromātiskāka ķiploka daiviņa, jo vairāk tajā šīs vielas. Daudzi pētījumi no dažādām laboratorijām jau ir apstiprinājuši alicīna pretvīrusu īpašības. Turklāt šī viela spēja stiprināt cilvēka imūnsistēmu.
Parasti nav iespējams noteikt konkrētu ķiploku devu, kas jālieto profilaksei, piemēram, pret saaukstēšanos. Vidēji dienā ieteicams patērēt ne vairāk kā 1-2 ķiploka daiviņas. Vislabāk daiviņu vispirms saplacināt ar plaukstu vai nazi un pēc tam sasmalcināt. Tādējādi visa alicīna deva nonāks tavā ķermenī.
Zobārsta palīgs
Ķiplokiem piemītošo īpašību dēļ strauji samazinās mutes dobuma un smaganu iekaisuma slimību attīstības iespēja. Turklāt ķiploki absolūti spēj noņemt esošos iekaisuma procesus. Minerālvielām, ko sauc par fitoncīdiem un kas atrodamas katrā ķiploka daiviņā, ir spēcīgas baktericīdas īpašības. To būtība ir cīnīties ar cilvēkiem bīstamiem patogēniem mikroorganismiem, kurus pašam par sevi ir diezgan grūti pieveikt.
Antialergēns
Vēl viena noderīga viela, etilacetāts, nomāc histamīna olbaltumvielu parādīšanos, kas, savukārt, ir rezultāts alergēnu nonākšanai organismā. Citiem vārdiem sakot, ķiploka daiviņa var nomākt ķermeņa reakciju uz sezonālām alerģijām (asarām, svīšanu, ādas apsārtumu utt.).
Saglabā jaunību
Tam pašam alicīnam, kas palīdz cīnīties ar saaukstēšanos, piemīt arī spēcīga dabiska antioksidanta iedarbība. Tādējādi, lietojot pietiekamu daudzumu šīs vielas, cilvēka āda ir mazāk pakļauta traucējumiem šūnu līmenī un ilgāk paliek jauna un veselīga.
Dziedina aknas
Ķiploki palīdz aknām veikt dabisko darbību, proti, detoksikāciju. Kamēr šis orgāns attīra visu ķermeni, ķiploki izdala vielas, kas nopietni palielina aknu enzīmu ražošanu, kas iesaistīti detoksikācijā.
Turklāt nevar nepieminēt, ka pastāvīga ķiploku lietošana kavē baktēriju un mikrobu vairošanos sievietes ķermenī. Kopumā tas ļoti labi palīdz ķermenim cīnīties ar faktoriem, kas izraisa piena sēnīti.
Kā ķiploki var kaitēt
Pirmkārt, ķiplokus parasti izmanto daudzās virtuvēs visā pasaulē. Un tajā pašā laikā tas spēcīgi palielina apetīti. Tātad cilvēkiem, kuri ievēro diētu vai sporto, par to vajadzētu zināt. Piemēram, pat dažas ķiploka daiviņas, kas pievienotas dārzeņu salātiem, var likt cilvēkam apēst vairākas porcijas vienlaikus.
Ķiploki nav ieteicami cilvēkiem ar kuņģa, zarnu, nieru un aknu slimībām. Tos neiesaka arī grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas laikā. Pat parastam cilvēkam 3-5 daiviņu deva vienā dienā vairs nav ieteicama.
Lūk, cik dažādi ir ķiploki. Starp citu, ķiplokus bieži lieto kopā ar speķi. Un tas, starp citu, ir ne tikai garšīgi, bet arī veselīgi. Galu galā speķis, tāpat kā ķiploki, aktīvi noārda taukus cilvēka ķermenī un ļoti palīdz cīnīties ar lieko svaru, īpaši celulītu.
Bet par gastronomiskajām īpašībām šoreiz nerunāsim- tur jau daudz kas ir zināms, bet nezināmais lai paliek kulinārijas sadaļai.
Galvenais, atceries- ķiplokus lieto ar mēru, lai tie nāktu par labu, nevis kaitētu.
