Mazdārziņš uz palodzes: Spināti
Spināti ir viengadīgs augs ar sulīgām zaļām lapām, ko plaši izmanto kulinārijā. Augsta minerālvielu un vitamīnu koncentrācija kopā ar zemu kaloriju saturu padara produktu neaizstājamu diētiskajā, medicīniskajā un bērnu pārtikā. Iespējams, tāpēc pēdējā laikā spinātu audzēšana ir kļuvusi tik populāra. Augs labi pielāgojas jebkuriem apstākļiem, un kultūras augstā izturība pret aukstumu ļauj to audzēt visu gadu – pavasarī un vasarā dārzā, ziemā – uz palodzes.
Spinātu šķirnes
Jebkuras kultūras audzēšana sākas ar sēklu izvēli, jo novāktās ražas kvalitāte, daudzums un laiks zināmā mērā ir atkarīgs no šķirnes īpašībām. Starp spinātu šķirnēm, ko audzēt uz palodzes, vajadzētu izvēlēties pēc iespējas agrākus un ar labām garšas īpašībām augstas ražības hibrīdu šķirnes:
Viktorija. Izceļas ar mazām, noapaļotām lapiņām, kas savāktas blīvā mazā rozetē. Šķirne nav agras nobriešanas (nogatavošanās periods ir 25-40 dienas), tomēr krūma kompaktums ļauj stādīt augu uz palodzes.
Zemeņu. Šīs šķirnes lapām raksturīgs viegls zemeņu aromāts, un tās īpatnība ir tā, ka var ēst ne tikai lapas, bet arī augļus. Šī ir ļoti agrīnas nogatavošanās šķirne – to novāc agrā pavasarī dārza dobēs, bet uz palodzes pirmos zaļumus apēst 2-3 nedēļas pēc izstādīšanas.
Matador. Vēlīna, ļoti ražīga šķirne ar sulīgām, gludām, pelēcīgām lapām, kas izskatās kā skābenes. Nogatavošanās periods ir 40-50 dienas. Matador ir ļoti izturīgs pret aukstumu, slimībām un citiem nelabvēlīgiem faktoriem, jo tā ir hibrīda un labi pielāgota šķirne.
Gigants. Vidēji lielas, gaiši zaļas nokrāsas lapas veido blīvu rozeti, kuru ieteicams pilnībā nogriezt. Zaļumiem ir maiga garša, un tos bieži izmanto bērnu pārtikai un konservēšanai. Kultūras nogatavošanās periods ir līdz 30 dienām.
Biezlapu. Vidējas nogatavošanās šķirne ar nedaudz reljefām lapām, kas savāktas mazā rozetē 20-30 cm diametrā. Nogatavošanās periods ir 30-40 dienas.
Iepriekš minētās ir vispopulārākās šķirnes, kas piemērotas audzēšanai mājās. Šīs sugas izceļas ar lapu daļas kompaktumu un labu pielāgošanos augšanas apstākļiem, tomēr sēšanai uz palodzes vari izmantot jebkuru sev tīkamu šķirni.
Audzēšanas īpatnības
Lai sētu spinātus uz palodzes, jāsagatavo sēklas, augsnes maisījums un trauki, kuros tiks audzēti zaļumi. Sēklu sagatavošana ietver mērcēšanu siltā ūdenī dienas garumā un pēc tam vēl dažas stundas kālija permanganāta šķīdumā – šī procedūra ir nepieciešama materiāla dezinficēšanai. Tālāk jāsagatavo augsne kultūraugu audzēšanai. Spināti labi aug vieglā, barojošā un caurlaidīgā augsnes maisījumā ar neitrālu skābumu, ko var pagatavot no 2 daļām kokosriekstu šķiedru un 1 daļas biohumusa. Stādot, obligāti jāizmanto drenāža, jo kultūra mīl bagātīgu laistīšanu, bet tajā pašā laikā mitruma uzkrāšanās tai ir kaitīga.
Izvēloties trauku, kurā plāno sēt spinātus, labi apdomā, kā notiks zaļumu audzēšana: tieši šajā podiņā vai vēlāk izpiķēsi atsevišķos traukos. Ja krāmēties ar piķēšanu, tad labāk uzreiz ņem lielu podu vai plastmasas kastīti. Ja piķēsi, tad trauciņš var būt mazs, jo liekie augi tiks likvidēti.
Pēc tam, kad podiņā izveidots drenāžas slānis un iepildīts substrāts, var sēt sēklas. Pirms sēklu sēšanas augsne ir labi jāsamitrina, tad tajā jāizveido nelielas ieplakas, kurās sēj sēkliņas un pārklāj ar 1–1,5 cm augsnes slāni. Paturi prātā, ka katram augam ir nepieciešami 8–10 cm vietas. Pēc sēklu iesēšanas trauciņu pārklāj ar stiklu, līdz parādās pirmie dzinumi.
Spināti ir aukstumizturīgs augs, un tā sēklas var dīgt pat +6 ° C temperatūrā, tomēr, ja kultūru tur uz palodzes, optimālā temperatūra ir + 15-17 ° C. Šādos apstākļos pirmie dzinumi parādās apmēram nedēļas laikā. Kad augiem ir 2-3 lapas, tos var pārstādīt atsevišķos podos.
Kopšana
Lai izaudzētu spinātu ražu uz palodzes ir jārada pēc iespējas dabiskākus apstākļus. Apgaismojumam ir liela loma attīstībā. Ja spinātus sēj pavasarī un palodze, uz kura tie aug, ir vērsta pret saulaino pusi, tad var pieņemt, ka tiem ir nodrošināts gaismas režīms. Ja augus sēj ziemā, papildus apgaismojums ir obligāts. Mākslīgajam apgaismojumam ziemā vai mākoņainā laikā jābūt vismaz 2 stundām dienā.
Ne mazāk svarīgs ir arī temperatūras režīms. Temperatūra virs 20 ° C paātrina zaļās masas augšanu un noved pie straujas kātu veidošanās. Lai tas nenotiktu, vienmēr jāuztur optimālā temperatūra un jāuzrauga mitrums. Iekštelpu apstākļos spināti katru dienu jāapsmidzina ar ūdeni, bet karstā un sausā periodā pat vairākas reizes dienā. Laistīšana jāveic regulāri, bet pēc vajadzības, jo gan iekaltēšana, gan pārmērīga mitruma iedarbība augiem ir vienlīdz kaitīga. Pēc laistīšanas augsne ir nedaudz jāuzirdina.
Ņemot vērā, ka spinātu augšana ilgst ne vairāk kā 2 mēnešus, barošanu veģetācijas periodā var izlaist. Tomēr, ja kultūraugu sēšana notiek podiņā, augsnei jāpievieno jebkurš organiskais mēslojums. Ja pilsētas apstākļos nav organisko vielu, tad veikalā var iegādāties biohumusu.
Novākšana
Spinātu novākšanu un uzglabāšanu sāk, kad augam ir 5-7 lapas – agri nobriedušām šķirnēm tas notiek apmēram 3-4 nedēļas pēc sēklu iesēšanas. Lapas var noplūkt uzreiz, atstājot tikai auga viducīti, taču pieredzējuši dārznieki iesaka vienlaikus noņemt apmēram pusi auga- šī tehnika ļauj pagarināt ražas periodu par vairākām nedēļām. Spinātu lapas ir rūpīgi jānolauž vai jānogriež – tās nevarat vilkt un noplēst, jo tas var sabojāt visu krūmu. Novākšanu vislabāk veikt no rīta vai vēlu vakarā, jo dienas laikā novāktie zaļumi ātri nokalst. Audzējot dobā, spinātus nenovāc lietus laikā vai pēc tā – slapjās lapas sapūs ātrāk. Tāpat kā visas augu kultūras, arī spinātu zaļumus ievāc līdz laikam, kad uz krūma veidojas ziedu kātiņi – pēc ziedēšanas lapas kļūst cietas un rūgtas.
Uzglabāšana
Svaigus spinātus var uzglabāt 0 līdz +1 ° C temperatūrā 5-8 dienas. Šajā gadījumā uzglabāšanai noliktajām lapām jābūt sausām. Tomēr jāpatur prātā, ka ledusskapī esošie zaļumi laika gaitā zaudē uzturvērtības īpašības, tāpēc ieteicams tos apēst pēc iespējas ātrāk.
Daudzos lielveikalos varat atrast vakuumā iepakotas spinātu lapas – šī metode ļauj ilgāk saglabāt zaļumus svaigus. Bet šajā gadījumā vakuuma iepakojums ir jāatver tieši pirms lietošanas. Ilgākai uzglabāšanai svaigus spinātu zaļumus var sasaldēt, žāvēt, sālīt, konservēt un pagatavot biezeni vai pesto.
Saldēšana ir vienkāršākais un noderīgākais novākšanas veids, jo sasaldēšanas laikā tiek saglabātas visas uzturvielas un vitamīni. Bet procesa vienkāršība slēpjas faktā, ka lapas vienkārši ir labi jānomazgā, nedaudz jāapžāvē, jānogriež saknes un, ja vēlies, jāsasmalcina- tomēr veselas lapas ir vieglāk sasaldēt. Ja ir vēlēšanās, spinātus pirms sasaldēšanas var noblanšēt.
Spinātus biezenī var gan konservēt, gan sasaldēt. Lai to izdarītu, noskalo lapas, nosusini, pēc tam sasmalcini blenderī līdz biezeņa konsistencei. Ja saldēsi, tad spinātu masu lej porcijās un pēc tam ievieto saldētavā. Konservēšanai spinātu biezeni blanšē, pēc tam ielej sterilizētās burkās un aizvāko. Arī blanšētu spinātu biezeni var saldēt.
Spināti ziemai var tikt pagatavoti arī sālot. Šī metode sastāv no tā, ka svaigus, sasmalcinātus spinātus kārto burkās, katru kārtu pārkaisot ar sāli. Šādas sagataves tiek uzglabātas tikai aukstā vietā, un ne pārāk ilgi.
Tāpat kā jebkurus zaļumus, spinātu lapas var žāvēt. Pirms tam tos nepieciešams no mazgāt, nosusināt uz dvieļa, sagriezt, pēc tam ievietot sausā, ēnainā vietā brīvā dabā un pārklāt ar marli. Pēc pāris dienām žāvētos zaļumus ievieto burkās vai auduma maisiņos tālākai uzglabāšanai.
Spināti uz palodzes vai balkona kastītēs varbūt arī nedos tik lielu ražu, lai tos sagatavotu ilgstošākai glabāšanai, taču svaigus uz kārā zoba gan izaudzēt izdosies. Un vitamīniem un mikroelementiem bagāts lapu dārzenis vienmēr būs pa rokai.
