Mīlestība un nodevība. Vai abas iet roku rokā?
Šķiet, ka mīlestība un nodevība nesader kopā. Tomēr reālajā dzīvē diezgan bieži notiek tieši šādi. Pat vismīlošākais vīrs var iemīlēties citā un piekrāpt sievu. Bet vai morāla (ne fiziska) krāpšana arī ir nodevība?
Šodienas stāsta varonis ir sarežģītā situācijā. Viņš vienlaikus nodevis savu sievu, bērnus un brāli. Vai vīrietis vīrietis var tikt ar visu galā?
MĪLESTĪBA UN NODEVĪBA
Mēs ar sievu dzīvojām pilnīgā harmonijā vairāk nekā 10 gadus. Sākumā, protams, bija pārpratumi. Bet kopumā mums vienmēr viss bija lieliski. Anita mums dzemdēja divus skaistus bērnus, kuri uzauguši mīlestībā un rūpēs.
Es joprojām nespēju noticēt, ka visu sabojāju. Ne tik sen es sūtīju sievu un bērnus atvaļinājumā. Pašam doties nebija iespējams, jo mamma ļoti lūdza palīdzēt saimniecības darbos.
Es devos uz savu dzimto ciematu, kur nebiju bijis daudzus gadus. Mamma nolēma sapulcināt visu ģimeni: ieradās arī mans brālis. Šķiet, mēs nebijām redzējušies 7 gadus. Mēs dzīvojam dažādās pilsētās, un katram ir savas rūpes.
Šajā laikā mans brālis bija paguvis izšķirties no pirmās sievas. Un tad gandrīz uzreiz viņš apprecējās ar citu meiteni, 8 gadus jaunāku par viņu. Viņu sauca Lilija, viņa arī ieradās apciemot mūsu radus.
Jaunas sajūtas
Un tad es pazaudējos. Lilijā bija kaut kas īpašs. Debešķīgi skaistā meitene bija ļoti gudra un izglītota. Bet viņas smieklīgie joki un maigā balss joprojām neiziet man no galvas. Iemīlējos…
Es sapratu, ka viņa ir mana brāļa sieva, un man ir sava ģimene. Bet pat pēc ierašanās mājās es nevarēju nomierināties. Lilija vienkārši neatstāja manas domas. Dažas dienas vēlāk kāds uzaicināja mani draudzēties Facebook. Tā bija viņa.
Tad atnāca viņas kautrīgā ziņa: “Sveiks, Vaņa. Es nevaru sev palīdzēt, es pastāvīgi domāju par tevi.” Sapratu, ka mūsu jūtas ir abpusējas. Ko darīt? Es negribēju krāpt savu sievu un atstāt savus bērnus. Bet mana sirds plīsa no jaunajām sajūtām.
Lilija teica, ka viņa jau sen gribēja pamest manu brāli. Un tagad ir pienācis īstais brīdis. Es nolēmu noīrēt dzīvokli citā pilsētā un pateikt sievai, ka dodos komandējumā. Un, kad pienāca ceļojums, Lilija piezvanīja un teica, ka viņa nenāks.
Protams, tas mani šokēja. Galu galā es jau biju gatavs atteikties no visa viņas dēļ. Bet izrādījās, ka viņa ir tikai vieglprātīga meitene, kurai patīk vīriešu uzmanība. Jā, viņa tiešām pameta brāli. Bet ne manis dēļ, bet kāda jauna turīga uzņēmēja dēļ. Brālis man to vēlāk izstāstīja.
Pēc šīm ziņām es nevarēju atrast sev vietu. Tas ir, formāli es neapkrāpu savu sievu. Bet kā tagad paskatīties viņai acīs? Un mūsu bērniem? Es nezinu, ko darīt… Es domāju, ka esmu atradis patiesu mīlestību, bet patiesībā es izrādījos prasts melis un nodevējs.
Reizēm vīrieši runā par to, ka krāpšana ir tīra fizioloģija un nekas vairāk. Viņi saka, ka morāli cilvēks joprojām ir uzticīgs, pārējam nav nozīmes. Šādu argumentu diez vai var nosaukt par pārliecinošu…
Tomēr šodienas varoņa gadījumā viss notika tieši pretēji. Viņš savu sievu krāpa savā galvā. Tas nozīmē, ka ceļa atpakaļ vairs nav. Iespējams, beigās viņš, visticamāk, atzīsies sievai un nevarēs turpināt dzīvot kopā ar viņu. Bet cik ilgu laiku tas viņam prasīs, to neviens nezina.
