Olas- cik veselīgas tās ir?

Omlete vai ceptas olas ir populārākais brokastu ēdiens pasaulē. Olas satur olbaltumvielas, kuras organismā ātri uzsūcas. Olu baltumos ir maz kaloriju, bet dzeltenumos ir daudz vitamīnu, tāpēc izslēgt tos no uztura nevajadzētu. Uztura speciālisti iesaka vārītas oliņas ēst vakarā, jo tās ātri piesātina un nomāc izsalkumu un veicina svara zudumu. Šodien pastāstīsim, kādi vitamīni ir olās un kāds labums būs no olu ēšanas.

KĀDI LABUMI ATRODAMI OLĀS

100 g produkta satur 150 kalorijas. Tajā pašā laikā dzeltenumā ir 8 reizes vairāk kaloriju nekā olu baltumos. Olas organismā uzsūcas par 97% un praktiski nesatur ogļhidrātus. Olā ir vairāk nekā 40 vitamīnu: B, A, C, D, E, PP grupas vitamīni. Ola satur kāliju, magniju, cinku, selēnu, varu, dzelzi, jodu, nātriju un vēl teju pusi no periodiskās tabulas.

Selēns, cinks, kobalts, kas atrodas olā, ir iesaistīti imūnsistēmā un gremošanas sistēmā. Tiem piemīt arī antioksidantu īpašības. Luteīns, kas atrodams dzeltenumā, labvēlīgi ietekmē redzes asumu, bet holīns ir labs aknām. Olā esošais holīns, riboflavīns, A un D vitamīni ir visvērtīgākie cilvēka organismam. Biotīns ir proteīns, kas ietekmē ādas kvalitāti, matu un nagu veselību.

Uztura speciālistiem ir atšķirīgi viedokļi par to, cik daudz olu drīkst apēst katru dienu. Tas viss ir atkarīgs no ķermeņa uzbūves, dzīvesveida un produkta tolerances. Uztura speciālisti nedod ierobežojumus olu baltumiem, un norma pieaugušajam ir 2-3 olas nedēļā. Šo jautājumu joprojām pēta zinātnieki. Šobrīd nekas neliecina, ka ikdienas olu patēriņš nelabvēlīgi ietekmētu cilvēka veselību.

Kādas olas vislabāk ēst

Dr. Ēriks Bergs ir veselīga keto eksperts un bestselleru “Veselīgs keto” un “7 tauku dedzināšanas principi” autors. Pats doktors Bergs pieturas pie keto diētas, kas sastāv no ogļhidrātu samazināšanas un tauku palielināšanas uzturā. Ēriks Bergs saka, ka pieaugušam vīrietim katru dienu jāapēd 4 olas. Tā viņš saņem ikdienas veselīgo tauku, vitamīnu un mikroelementu normu. Olu baltums organismā pilnībā uzsūcas līdzīgi kā mātes piens. Šajā ziņā tas ir labāks par gaļu un zivīm.

Olas nedrīkst ēst neapstrādātas. Vēlams tās vārīt vai cept uz pannas bez eļļas, lai maksimāli saglabātu labvēlīgo uzturvielu daudzumu. Dr. Bergs apgalvo, ka pat olu sajaukšanas brīdis olu kulteņa gatavošanas laikā veicina olās esošo derīgo vielu zudumu. Tātad ola labāk saglabās savas labvēlīgās īpašības, ja to iesitīsi pannā un samaisīsi, kad olu baltums kļūs balts, nevis saputosi olu bļodā un ieliesi to pannā.

Olu kvalitāte ir atkarīga no vistu turēšanas apstākļiem. Ir ļoti svarīgi, lai vistas staigā pa zālienu, ganās svaigā gaisā un ēd kukaiņus. Tā olas tiks bagātinātas ar noderīgām īpašībām. Māju vistu oliņas ir visveselīgākās. Ja tādas nav iespējams iegādāties, tad pirms pirkšanas veikalā ir vērts pārbaudīt, kādos apstākļos turētas dējējvistas.

Veselu vistu olām ir gluda virsma. Svaigām olām ir matēts apvalks, bet nedēļu pēc olu izdēšanas tas kļūst spīdīgs. Olas ledusskapī ar veselu čaumalu uzglabā līdz 12 nedēļām, bet istabas temperatūrā aukstajā sezonā var glabāt tikai līdz mēnesim. Neēd olas ar bojātām čaumalām.

Ja Tev patīk ēst pirms gulētiešanas, bet sapņo par lapsenes vidukli, tad olu baltums palīdzēs tuvoties sapnim. Uztura speciālistiem ir termins “vielmaiņas punkts”. Tā speciālisti dēvē brīdi, kad tieši pirms gulētiešanas cilvēks apēd vārītas olas baltumu vai liesu vistas gaļu. Tā ķermenis miega laikā tērē vairāk enerģijas pārtikas sagremošanai, un no rīta tas ir pamanāms uz svariem.

Avots

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.