AttiecībasĢimene un bērni

Par ko bērni apvainojas uz vecākiem

Cilvēkam pieaugot, nereti dvēselē paliek kādas skumjas un aizvainojumi no bērnības. Ne vienmēr tas nozīmē, ka pieaugušā vecumā ir sliktas attiecības ar vecākiem, tomēr ir kādas lietas, kas kā mazs īlēntiņš reizi pa reizei mēdz izdurties un kairināt. Reizēm šāds aizvainojums kļūst par dīvainību cēloni pieaugušo dzīvē, jo ne visiem izdodas atrisināt savas negatīvās bērnības emocijas.

Uz ko bērni visbiežāk apvainojas?

Mammai un tētim nekad nav laika

Citi pieaugušie jūt līdzi strādājošām mammām un tētiem, kuri dara visu nepieciešamo ģimenes labā. Taču pastāvīga kavēšanās darbā, papildus dari, pienākumi mājās un nogurums vakaros uz attiecībām ģimenē neatstāj vislabāko iespaidu.

Ir svarīgi iemācīties runāt ar bērniem pat tad, kad esi noguris. Ir svarīgi katru dienu bērnam veltīt vismaz 15 minūtes- lai ar patiesu interesi aprunātos, paspēlētos, kopā padarbotos, izlasītu pasaku. Bērns novērtē jebkuru uzmanību, kas viņam veltīta, tāpēc nepievil viņu.

Ģimenes tradīciju trūkums

Daudzi ar skaudību skatās uz vienaudžiem, kuriem ir izveidojušās savas ģimenes tradīcijas. Daži atrod kopīgu hobiju un regulāri nodarbojas ar to. Citi izbrauc reizi mēnesī uz izklaides pasākumiem. Kāds kopā ar bērnu nodarbojas ar kolekcionēšanu un spēlēm.

Šāda atpūta padara attiecības stiprākas. Tāpēc vecākiem ir svarīgi ne tikai pabarot bērnu un nodrošināt viņu ar nepieciešamajām lietām, bet arī parūpēties par patiesi ģimenisku mirkļu radīšanu.

Speciālisti uzskata, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai bērni izaugtu kā harmoniskas personības.

Tāpēc atrodiet laiku kopīgām lietām- kopīga gatavošanās svētkiem, rotājumu darināšana, piparkūku cepšana, kopīga eglītes atrašana Ziemassvētkiem vai olu krāsošana Lieldienām, kopīgi izbraucieni nedēļas nogalē, makšķerēšana vai došanās uz kafejnīcu apēst saldējumu. Tieši tas bērnam paliks atmiņā vairāk kā kārtējā dārgā dāvana, kuras dēļ vecāki nav bijuši mājās, jo nācies nopelnīt vairāk.

Pastāvīgi salīdzinājumi un pārmetumi

Reti kurš vecāks atturas no aizskarošām piezīmēm bērna virzienā un no salīdzināšanas ar citiem bērniem. Tomēr šādi vārdi vienmēr aizskar bērna jūtas. Tādejādi, pirmkārt, cieš pašcieņa. Bērns pieņem, ka viņš neko nespēj izdarīt kā pienākas un pārstāj censties. Tā vietā atrodi veidu, kā bērnu motivēt sasniegt vairāk, iziet ārpus savas komforta zonas un iemācīties ko jaunu vai uzlabot jau esošās prasmes. Nevis būt labākajam kādā vidē, bet labākajam pašam priekš sevis.

Bērni, izaugot lieli, vairāk atmiņās būs saglabājuši sajūtas, ne materiālās lietas. Viņi atcerēsies sirds siltumu, kopā būšanu un emocijas, tāpēc vecākiem ir jādara viss, lai, izaugot lieli, bērni vēlētos apciemot vecākus, lai sajustu bērnības atmiņu siltumu, nevis brauktu ciemos pienākuma spiesti.

Avots

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *