Paškritika: 6 pazīmes, kas liecina, ka iznīcini pats sevi
No kurienes rodas pārspīlēta paškritika? Kāpēc mēs nežēlīgi spīdzinām sevi par kļūdām un neveiksmēm, kamēr mūsu pašu nopelni un panākumi paliek ārpus mūsu uzmanības? Pārmērīgai paškritikai ir seši galvenie simptomi. Un, lūk, kādi.
Paškritikas ugunskurs uzliesmo pašam nemanot. Smadzeņu skalošana, sevis uzkurināšana, paškritika, mūžīgi iekšēji pārmetumi ir pārspīlētas paškritikas sinonīmi.
Sevis nenovērtēšana kā stratēģija (ne) dzīvošanai
Paškritika ir dziļi iestrādāta mūsu kultūras un vēstures kodeksā. Bet ikviens var pārtraukt kanibālismu pret sevi, attīstoties pats savā galvaskausā.
Pamatnoteikums ir apzinātība. Visgrūtākais un vissvarīgākais ir atklāt sevi ar karoti rokā, apēdot smadzenes kā sarkanā arbūza sulīgo mīkstumu.
Pamanīt sevi to darām, var pēc netiešām pazīmēm, kas ir kā pagales, kuras tu iemet ugunī, un, lai vairāk jautrības, pārlej visu ar benzīnu, nevis ūdeni. Un jo spožāka ir liesma, jo grūtāk to apturēt.
“Sargi sevi pats, un Dievs tevi sargās!”, un tāpēc esi modrs – pretējā gadījumā tu riskē nodegt līdz zemei paša izraisītas inkvizīcijas dēļ.
Pārmērīga paškritika- kas par to liecina
1. Tu salīdzini sevi ar citiem
Turklāt neatkarīgi no tā, vai esi labāks vai sliktāks. Novirze no viduslīnijas jebkurā virzienā draud iešūpot iekšējās vērtēšanas svārstu. Pašvērtējums ir tikai pašnovērtēšanas procesa gala rezultāts, kas notiek nemitīgi. Bet dažreiz šis process ir tik ļoti iesvārstījies, ka tas sasniedz ekstremālās es-ģēnijs / es-niecība izpausmes.
Ja citiem ir labāk, un tev sliktāk- pamatā ir skaudība. Un tad tas ir orientieris, kur atrodas tavs “es gribu”, bet progresīvākiem cilvēkiem, tas ir, atbildīgajiem un nobriedušajiem- “kas man jādara, lai iegūtu to, ko vēlos”.
Bet, ja citiem ir sliktāk, un tev ir labāk, tad tā ir augstprātība, pārākuma izjūta pār citiem, savas pilnības un visvarenības pārdzīvojumi. Kad tu planē tik augstu, kritiens ir īpaši sāpīgs. Patiesība un veselais saprāts ir tāds, ka mēs esam atšķirīgi.
2. Tu koncentrējies tikai uz neveiksmēm
Ja kaut ko dari, kļūdas un vilšanās ir neizbēgamas. Tas ir pierādījums tam, ka esi ceļā. Pārmērīgas prasības pret sevi neļauj kļūdīties, tu sagaidi no sevis pilnību. Un tad tikšanās ar realitāti var būt sāpīga, jo sapņos par savu ideālumu un labāku sevis versiju mēs paliekam vienkārši parasti cilvēki. Un neizdarības ir neizbēgamas. Izeja: 1. analizēt, kas neizdevās un 2. kas bija veiksmīgs un efektīvs? No pirmā, lai iegūtu pieredzi, un no otrā – lai paslavētu sevi. Tas izdevās pateicoties tavai rīcībai, prasmēm, īpašībām. Ir interesanti un lietderīgi pārdomāt, kuru tieši?
3. Tev šķiet, ka tevī nav nekā laba
Ja tev ir grūti atbildēt uz 2. jautājuma otro apakšjautājumu, tas ir signāls, lai nekavējoties apstātos un nopietni padomātu par to, kas tieši tev padodas. Kādas ir tavas stiprās un super-spējas? Ja tu joprojām esi dzīvs, tad tu noteikti zini, kā kaut ko darīt, pretējā gadījumā tu vienkārši nebūtu izdzīvojis. Noteikti atrodi savas stiprās puses, tieši tās būs tas balsts un pamats zem kājām, kad dzīve tevi satricina un plosa visos virzienos, bet tev ir pie kaut kā jāturas.
4. Tu par sevi izsakies tikai negatīvi
Tu piekabini sev tikai negatīvās etiķetes “stulbs, zaudētājs, pajolis, neveiksminieks utt.” Dažreiz šāds uzrunāšanas veids kļūst tik pazīstams, ka tas kļūst dabisks un tiek uzskatīts par pašsaprotamu. Šim postošajam ieradumam ir spēcīgas saknes bērnībā. Ieklausies, kura cilvēka balsī un ar kā intonācijām skan šie vārdi? Vai tiešām tā ir?
5. Tu pārmērīgi reaģē uz tev adresētām piezīmēm
Saņemot piezīmi vai aizrādījumu, tu ieņem aizsardzības pozīciju, iekšēji saviebies, seja kļūst akmeņaina vai pārsteigumā ieplestām acīm, neatrodot veidu, kā graciozi un humoristiski atvairīt uzbrukumu. Šis neaizsargātības stāvoklis rodas, ja esi noguris, pārmērīgi saspringts vai iztukšojies, un tev nepieciešama īpaša piesardzība un uzmanība.
6. Esi neapmierināts ar visu
Tu ievēro, ka neapmierinātība kā pelējums izplatās visās tavās dzīves jomās. Piedzīvojot neveiksmes personīgajā frontē, tu nonāc pie secinājuma, ka arī kā profesionālis tu esi bezjēdzīgs, kā māte – nekam nederīga, un arī kaimiņiene no tevis nekāda.
Uzskaitītās pazīmes var atklāties pa vienai, vai arī tās var būt kā nezāles, kas piepildījušas dārzu, spēcīgi un koši zied tavā dvēselē. Pamanījis līdzīgus ieradumus, necīnies ar sevi, bet attīsti sevī citas, konstruktīvākas īpašības, kas iedvesīs tevī uzticību sev un iedvesmos dzīvot.
Autore Darja Stankovskaja
