Raibā un bīstamā skaistule dīfenbahija
Dīfenbahija ir populārs mūžzaļš istabas augs, kas ieceļojis pie mums no Dienvidamerikas. Augs pieder ārumu dzimtai, Araceae ģimenei. Tā ir kļuvusi par daudzu ziedu audzētāju iecienītāko, pateicoties tās iespaidīgajam izskatam un nepretenciozajam raksturam. Taču brīdinām uzreiz! Dīfenbahijas ir ļoti bīstamas, ja mājās ir mazi bērni un mājdzīvnieki. Tās sula ir īpaši toksiska un pielīdzināma bateriju skābei! Tāpēc sargi to no citiem un arī pats ar to darbojies uzmanīgi!
Dīfenbahijas raksturojums
Auga lapas sasniedz lielus izmērus, kā dēļ tās labi izskatās kā interjera akcents. Lapas ir klātas ar baltiem plankumiem un dzīslojumu. Tomēr dažām sugām plankumainība var būt arī zaļa, bet tonis tumšāks vai gaišāks par lapas plāksnes pamata krāsu. Pienācīgi rūpējoties par augu, tas ātri aug, to bieži izmanto verandu un balkonu ainavu veidošanai. Dīfenbahijai nav nepieciešama īpaša uzmanība, pat iesācējs istabas augu kopšanā var tikt galā ar tās aprūpi.
Auga sula ir indīga un, nonākot saskarē ar gļotādu, izraisa dedzinošu sajūtu. Dažām sugām sulas tekstūra atgādina pienu, citām- parastu ūdeni.
Šī auga augšana veidojas no augšas, apakšējās lapas laika gaitā nokrīt. Krūmu šķirnes reti nomet lapas. Tās ir vairāk pielāgotas mūsu videi nekā raibās dīfenbahijas stublājs, un tās biežāk telpās arī uzzied. Ja radīsi augam optimālus apstākļus, tas ziedēs katru gadu. Ziedēšanas periods ir apmēram 1,5-2 mēneši (atkarībā no auga vecuma) un iekrīt rudens beigās. Ziedkopas atgādina kallas ziedu un tās iet bojā pēc 2-3 dienām. Kad viens pumpurs ir noziedējis, atveras nākamais. Ziedi var būt baltā vai piena krāsā, nepilnīgas nogatavināšanās gadījumā – zaļi. Tiklīdz ziedkopa sāk izbalēt, nekavējoties nogriez to, jo citādi sāk nogatavoties sēklas, atņemot augam daudz spēka.
Kopšana
Tā kā dīfenbahijas dabā aug tropu lietus mežos, tas nozīmē, ka tām ir jārada tāda pati vide. Tās labi panes karstumu, nepieļauj pārlieku mitrumu un caurvēju, kā arī mīl izkliedētu gaismu. Šo augu vislabāk audzēt uz gaišas palodzes, bet ne tiešos saules staros. Tiešie saules stari uz lapām atstāj dzeltenus apdegumus, kas galu galā noved pie lapas izžūšanas. Vājā apgaismojumā augs stīdzē, kļūst vājš un blāvs.
Jālaista, kad augsne izžūst līdz 3 cm. No aprīļa līdz oktobrim laistīšanai jābūt bagātīgai, ziemā – retāk. Notecini ūdeni no paliktņa 15-20 minūtes pēc laistīšanas. Pārāk ilgi noturot lieko ūdeni, augs to absorbēs, un tas negatīvi ietekmēs dīfenbahiju. Nākamajā dienā uz lapām var parādīties ūdens pilieni, bet apakšējās lapas sarullējas caurulītē. Galu galā šāda pārmitrināšana var izraisīt sulīgo stublāju pūšanu.
Mājās sasniegt vēlamo mitrumu var būt grūti pat ar regulāru apsmidzināšanu. Lapu sausās malas liecina par nepietiekamu mitrumu. Kad tās ir pilnībā nokaltušas, tās var rūpīgi apgriezt, nepieskaroties lapu plāksnes zaļajai zonai. Ja iespējams, mākslīgi paaugstini mitrumu.
Dīfenbahija parasti panes vasaras karstumu līdz +40 grādiem pēc Celsija. Ziemā temperatūrai jābūt vismaz +17 grādiem pēc Celsija. Augšanas periodā augs ir jābaro. Ik pēc 14 dienām tā jāmēslo ar slāpekli saturošām organiskām vielām. Ja vēlies dīfenbahiju mēslot ar dabiskākiem līdzekļiem, vari pamēģināt cukurūdeni- izšķīdini ēdamkaroti cukura tasē silta ūdens un reizi nedēļā aplaisti.
