Vērtīgā nezāle balanda

Lielākais dārznieku bieds ir nezāles. Ar tām cīnās visos iespējamos veidos: ar zemes uzrakšanu, pielietojot herbicīdus, bloķējot gaismas piekļuvi, sadedzinot un pat apstrādājot ar spirtu.

Tomēr ar dažiem augiem pat šādas radikālas metodes ir bezspēcīgas. Piemēram, ar balandu. Šis spītīgais augs izdzīvo gandrīz jebkurā augsnē un jebkurā klimatā. Tiklīdz atbrīvojies no nezāles, tā viņa nekavējoties atgriežas vietā. It kā nespētu dzīvot bez cilvēka.

Taču cilvēks lieto balandas pārtikā kopš neatminamiem laikiem. Ir pat grūti iedomāties, cik reizes šī nezāle izglābusi cilvēkus no bada. Dārza balanda tiek izmantota salātiem un zupām. Un bada gados no tās spēja pagatavot putras un pat cept kūkas.

Balandas labvēlīgās īpašības vienmēr ir aktīvi izmantotas tradicionālajā medicīnā. Augam ir vislielākais ieguvums laika posmā no augusta līdz jūlijam, kad tās stublāji un lapas tiek novāktas. Tāpat arī septembrī, kad tiek savāktas sēklas.

Balandas satur daudz barības vielu. Tā satur A, C, E, kā arī B grupas vitamīnus, šķiedrvielas un antioksidantus. Augs satur aminoskābes ar proteīniem, kā arī mikroelementus, piemēram, kāliju, dzelzi, fosforu un kalciju. Nav pārsteigums, ka cilvēki vienmēr ir centušies izspiest vislielāko labumu no šādas bagātības.

Senāk pat ticēja, ka ar vienu balandu var izdzīvot visu mūžu. Augi bieži tika nogriezti nobrieduši, sasieti buntēs, pakārti otrādi, un apakšā tika uzlikts papīrs. Nogatavojušās sēklas vienkārši izbira, tās varēja saslaucīt un saglabāt.

Lai atbrīvotos no rūgtuma, balandas sēklas uz pāris stundām iemērca ūdenī un pēc tam nomazgāja. No šī produkta tika vārīta putra, kuru pēc garšas var salīdzināt ar griķiem. Šādu ēdienu tautas dziednieki lietoja žultspūšļa, kolīta, aizcietējuma un caurejas problēmām.

Ej uz nākamo lapu, lai lasītu tālāk!