Tautas ticējumi: Kad nedrīkst sēt un stādīt
Pastāv daudz un dažādu ticējumu, kad drīkst un kad nedrīkst sēt vai stādīt kādus konkrētus augus. Dažiem no tiem nav galīgi nekāda zinātniskā pamatojuma, taču, ievērojot senās tradīcijas, patiešām var iegūt kvalitatīvāku un lielāku ražu.
Lai arī daudzi netic ticējumiem un sauc tos par māņiem, tomēr ir vērts mēģināt- sliktāk taču nebūs!
Lūk, daži padomi, kad labāk atturēties no dārza darbiem!
– Kartupeļus nevar stādīt trešdienās un sestdienās – tie bojāsies.
– Ja pavasaris ir agrs, tad kāpostus, kā arī sīpolus, sēj ceturtajā gavēņa nedēļā vai vēlāk – piektajā.
– Ja pavasaris ir vēls, tad sēj Lieldienu nedēļas pēdējās dienās, īpaši sestdien.
– Saulespuķes vislabāk sēt sestdienā, pirms saullēkta vai pēc saulrieta. Pēdējais ir labākais variants. Sējot jāklusē un nedrīkst grauzt sēkliņas.
-Biešu sēšanu neiesaka Lieldienu nedēļā. Zirņus ir labāk rītausmā, Zaļajā ceturtdienā vai sestdienā, aprīļa beigās un maija sākumā.
– Sēklas burkānu sēšanai labāk izmērcēt no rīta. Un sēt vēlams vienatnē.
– Ķirbjus jāstāda tirgus dienā vai otrdienā. Sprāgst bērza skaras- ir pienācis laiks sēt maizi.
– Vītoliem parādās pūkaini “jēri” un sāk ziedēt narcises – ir pienācis laiks sēt redīsus, sarkanos kāpostus, salātus, agros rutkus, kolrābjus.
– Kartupeļus stāda, kad zied plūškoks, ievas. Ziedot ķiršiem, var sēt kukurūzu. Ozols plaukst- laiks zirņu sēšanai.
– Sīpoli jāstāda pirms sāk kurkstēt vardes. Nozied ķirši- jāsēj dilles.
– Lazdu un ceriņu ziedēšana – vispiemērotākais laiks burkānu un pētersīļu sēšanai.
– Kad ceriņi sāk ziedēt, pļavā zied saulpurenes, laiks sēt vasaras galviņkāpostus.
– Vardes kurkst – auzas saka: “Sēj mani.” Pēdējais auzu sēšanas laiks ir tad, kad ābeles zied.
– Labākais termiņš miežu sēšanai – ja lapas ozolā ir apmēram centa lielumā. Zied pīlādži – var sēt gurķus un tomātus.
– Parastās irbenes ziedēšana atgādina, ka ir laiks sēt gurķus un tomātus, ķirbjus, patisonus.